Ražošanas robežas un kārtība: Amatnieciskās mājas vīna darīšanas Latvijā gadījumu izpēte

Abstract

Pētījums „Ražošanas robežas un kārtība: Amatnieciskās mājas vīna ražošanas Latvijā gadījumu izpēte” fokusējas uz „formālajā tirgus daļā” ieejošo vīndaru pieredzi. Kvalitatīvās metodes ir pielietotas, lai analizētu, kā viņi pieņem, pielāgo vai apstrīd normatīvo regulējumu un pieņēmumus par to, kas ir Latvijas vīns un kā tam vajadzētu tikt ražotam un izplatītam konkrēta tirgus sektora ietvarā post-industriālajā ekonomikā. Analīze rāda, ka vīndari neuztver normatīvo regulējumu kā apgrūtinājumu, bet gan gūst baudu un lepnumu no spējas radīt savu vīnu tā kontekstā un caur to, radot augstas kvalitātes amatniecības produktu, ko iekāro patērētāji. Analīze rāda arī, ka, lai gan ražošanas investīcijas, ražība un peļņa formālajā sektorā ir nozīmīgi jēdzieni, tam piemīt arī morāla dimensija.

The study ‘Bordered Production: A Case Study of Artisanal Home Wine Making in Latvia’ focuses on experiences of winemakers entering the ‘formal market sphere’. Qualitative methods are applied to analyse how they come to accept, appropriate or contest normative regulations and assumptions constituting what is Latvian wine and how it should be produced and distributed in the context of specific market sector within the post-industrial economy. Analysis shows that winemakers do not perceive normative regulations as a burden but instead take pleasure and pride from being able to constitute their wine amid and through them as a high-quality product of artistry desired by consumers. It also shows that although production input and output as well as profit are important notions within the formal sector there still is a moral dimension to it.