Valsts kā cietušais kriminālprocesā

Abstract

Cietušais ir viens no dalībniekiem kriminālprocesā. Kriminālprocesa likums ir piešķīris cietušajam tiesības ne tikai pēc savas iniciatīvas uzsākt kriminālprocesu, bet arī izbeigt. Par cietušo var atzīt ne tikai privātpersonu, bet arī juridisku personu. Par cietušo kriminālprocesā var atzīt arī sākotnējo publisko tiesību juridisko personu - valsti. Vai valsts var saņemt morālā kaitējuma atlīdzināšanu, ja neapstrīdami ir aizskarta tās vienotība, autoritāte un nacionālās vērtības? Vai valsts var atteikties kļūt par cietušo kriminālprocesā, kurā konstatēts, ka ir nodarīts kaitējums valstij. Vai valsti vispār var atzīt par cietušo, izvērtējot cietušā jēdzienu un tā būtību? Darbā, apskatot esošo Latvijas un ārzemju tiesību praksi un ārvalsts litertūrās sniegto informāciju, konstatēti galvenie problēmjautājumi attiecībā uz valsti kā cietušo. Darba izstrādes rezultātā konstatēti vairāki secinājumi, kas norāda uz atsevišķiem problēmu risinājumiem.

The victim is one of the participants of criminal proceedings. Criminal proceedings law has given the victim the right not only to initiate criminal proceedings on its own, but also to end. Private individuals and legal persons can be recognized as the vicim in criminal proceedings. Initial public person – the state, may also be recognized as the victim in criminal proceedings. Can the state recieve moral damages if it’s unity has been indisputably violated? Can the state refuse to be recognized as the victim of criminal proceedings, in which there are damages done to the state? Can the state be recognized as the victim of criminal proceedings, assessing the definition of the victim and it’s essence? During this thesis, by looking at the existing Latvian and foreign case law and legal literature, the main issues, considering the state as the vicim of criminal proceedings have been recognized. As the result of this thesis, number of conclusions have been made, giving the possible solutions to these issues.