Krimināllikuma 102. panta piemērošana ūdens piesārņojuma novēršanai: praktiskās problēmas

Abstract

Krimināllikuma 102.pants paredz kriminālatbildību par noziedzīgiem nodarījumiem pret dabas vidi, taču praksē nākas saskarties ar problēmām noziedzīga nodarījuma sastāva kvalifikācijā. Vainīgās personas netiek sauktas pie kriminālatbildības, kā arī nav iespējams pierādīt personas vainu izdarītajā nodarījumā. Darbā tiek izstrādāti priekšlikumi likumdošanas pilnveidei ar mērķi izstrādāt vienotus kritērijus pēc kuriem būtu iespējams noteikt un paredzēt kaitīgo seku iestāšanos saistībā ar ūdens piesārņojumu, novēršot gadījumus, kad vainīgās personas netiek sauktas pie kriminālatbildības, jo nav iespējams konstatēt noziedzīga nodarījuma sastāvu. Atslēgvārdi: Krimināllikuma 102.pants; noziedzīgi nodarījumi pret dabas vidi; ūdens piesārņojums; sabiedrības veselība, kvalifikācijas problemātika; būtisks kaitējums.

Article 102 of the Criminal Law foresees a criminal liability on criminal offences towards natural environment, however in practice there have been issues with qualifying the contents of criminal offences. Persons guilty of the crime are not held liable, and it is not possible to prove the fault of the person committing the crime. This paper includes proposals for improvement of the Legislation with an objective to develop unitary criteria after which it would be possible to state and foresee destructive consequences regarding water pollution. And consequently, to prevent situations when the person guilty is not held liable within the Criminal Law, as the contents of criminal offence cannot be established. Keywords: Article 102 of the Criminal Law; criminal offences towards natural environment; water pollution; public health; qualification issue; significant damage.