Klīniski nozīmīgo gram negatīvo baktēriju rezistence pret antibakteriālajiem līdzekļiem

Abstract

Maģistra darba ietvaros ir apkopoti un izanalizēti materiāli no 2013. gada janvāra līdz 2013. gada decembrim. Izolāti tika iegūti no pacientu elpceļiem: bronhu atsūknējumiem, krēpām, pleiras šķidruma un biopsiju paraugiem. Šo izolātu rezistenci pret antibakteriālajiem līdzekļiem tika pārbaudīta ar beta laktāmu, hinolonu un aminoglikozīdu klases pretmikrobu līdzekļiem. Darba mērķis ir klīniski nozīmīgo Gram negatīvo baktēriju identifikācija un jutības pret antibakteriālajiem līdzekļiem noteikšana. Savukārt, lai no hemokultūras ātri identificētu baktēriju sugu, tika lietota molekulārbioloģiskā metode: GenoType BC gramnegative tests. Gram negatīvo mikroorganismu jutības noteikšanai pret antibakteriālajiem līdzekļiem tika izmantoti divi testi - Bauer- Kirby disku tests un E-tests. Lai noteiktu ESBL producējošos baktēriju celmus, tika izmantota dubultdisku metode, Hodge tests tika lietots karmapenemāzes producējošo baktēriju pierādīšanai. Visbiežāk no pacientu elpceļiem bija sastopama Klebsiella pneumoniae spp. - 145 gadījumi jeb 27% no visiem 2295 izolātiem. Otra visbiežāk izdalīto baktēriju suga bija Escherichia coli- 112 gadījumi (21%). Gandrīz vienlīdz bieži bija sastopamas: Pseudomonas aeruginosa- 60 izolāti (11%), Enterobacter cloacea 57 izolāti (11%) un Klebsiella pneumoniae 56 izolāti (11%). Acinetobacter baumannii sastāda 33 gadījumus jeb 6%, gandrīz līdzvērtīgi Stenotropomonas maltophilia 31 jeb 6%. Kopējais ESBL gadījumu skaits- 25,68%. No iegūtajiem Escherichia coli izolātiem ESBL bija – 9% gadījumu, savukārt Klebsiella pneumoniae 38% gadījumu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu datiem ir vērojams ESBL pieaugums. Aizdomas par karbapenemāzes producējošām Enterobacteriaceae dzimtas baktērijām neapstiprinājās. Kopumā vislielākā Gram negatīvo baktēriju rezistence bija novērojama pret ciprofloksacīnu.

In this study were collected and analyzed materials from January 2013 to December 2013. Isolates were obtained from patients' respiratory tract: bronchial fluids, sputum, pleural fluid and biopsy samples. Resistance to antimicrobial agents was tested by beta-lactams, aminoglycosides and quinolone. The aim of this study was identification of clinically important Gram negative bacteria and susceptibility detection to antimicrobial agents. For blood culture quick identification was used biomolecular method: GenoType BC gram-negative test. Gram negative microorganism susceptilbility to antimicrobials was tested by two tests - Bauer- Kirby Drive test and E-test. For the determination of ESBL-producing bacteria strains was used double disc method, but Hodge test was used for veritification of carbapenemase-producing bacteria. The most common bacteria found in patients’ respiratory tract was Klebsiella pneumoniae spp. 145 cases or 27% of all 2295 isolates. The second most common bacterial species was Escherichia coli- 112 cases (21%). Almost equally presented: Pseudomonas aeruginosa- 60 isolates (11%), Enterobacter cloacea 57 isolates (11%) and Klebsiella pneumoniae in 56 isolates (11%). Acinetobacter baumannii is constituted in 33 cases or 6%, almost equivalent with Stenotropomonas maltophilia 31cases or 6%. Total number of ESBL cases was 25.68%. ESBL in Escherichia coli isolates were- 9% of cases, whereas Klebsiella pneumoniae in 38% of cases. Comparing with previous years there has been increase in ESBL. Suspected carbapenemase-producing bacteria of Enterobacteriaceae family is not confirmed. Overall, the most resistance in Gram negative bacteria was observed against ciprofloxacin.