Eiropas Savienības Padomes prezidentūras loma Eiropas Savienības krīžu pārvaldībā pēc 2009. gada

Abstract

Maģistra darbs pievēršas Eiropas Savienības Padomes prezidentūras lomas pētīšanai Eiropas krīžu pārvaldībā pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Darba mērķis ir noskaidrot, kā dažādas prezidentūras rīkojušās krīžu situācijās, lai izprastu, kāda rīcība būtu vispiemērotākā. Lai to noskaidrotu, darbā tiek piemērota lomu teorija, kas sākotnēji attīstījusies socioloģijas studijās, bet vēlāk pielietota ārpolitikas analīzē, lai pētītu kāda aktiera lomu noteiktā situācijā vai politiskajā izkārtojumā. Darbā izvirzītā hipotēze – formāli un neformāli priekšraksti liek dažādām prezidentūrām rīkoties līdzīgi krīzes situācijās – pētījuma gaitā neguva apstiprinājumu. Atšķirīgas valstis, pārņemot ES Padomes prezidentūras pienākumus, krīzes situācijās rīkojas atšķirīgi, un no tām netiek sagaidīta noteikta rīcība Eiropas krīžu pārvaldībā.

The Master thesis focuses on the role of the Presidency of the Council of the European Union after the entry into force of the Lisbon treaty. The aim of the work is to clarify how different presidencies have reacted in crises in order to identify the most appropriate way to manage crisis. To achieve this aim, the role theory (originally developed in sociology studies, but later applied to foreign policy analysis to study the actor's role in a particular situation) was applied. The hypothesis – formal and informal prescriptions require different Presidencies to act in a similar way during emergencies – was not approved. Different presidencies act differently, and there are not universal expectations towards the Presidency in European crisis management.