Krievvalodīgās nevalstiskās organizācijas kā Krievijas ietekmes realizācijas instruments. Latvijas un Moldovas gadījums

Abstract

Maģistra darbs „Krievvalodīgās nevalstiskās organizācijas kā Krievijas ietekmes realizācijas instruments. Latvijas un Moldovas gadījums” ir ticis izstrādāts ar mērķi analizēt Krievijas ietekmes stiprināšanu caur vienu no nozīmīgajiem KF ārpolitiskajiem virzieniem- „tautiešu politikas” kultūras un izglītības dimensiju. Balstoties uz darba teorētiskajā daļā veikto „maigās varas” koncepta un konstruktīvisma pieejas analīzi, tika izstrādāts analītiskais ietvars, kurā tika izdalīti trīs nozīmīgi nacionālās identitātes konstruēšanās procesu ietekmējošie elementi- valoda, vēsturiskā atmiņa un kultūra, kā arī aprakstītas to iespējamās aktivizācijas iespējas apzinātas apskatāmā procesa ietekmēšanas vārdā. Bet empīriskajā daļā tika sniegts Krievijas Federācijas „tautiešu” politikas kā „maigās varas” realizācijas formas apraksts, koncentrējot uzmanību uz valsts dibinātā fonda „Русский Mир” darbību kopumā, kā arī sašaurināti- Latvijā un Moldovā. Galvenā pētniecības metode, kas tiek izmantota ir gadījuma analīze, kas tiek īstenota izmantojot post sociālā konstruktīvisma kā pētniecības formas ietvaros piedāvāto sociālo mijiedarbību un normu analīzi. Dotajā gadījumā tas nozīmē KF oficiālo ar „tautiešu” politiku saistīto diskursu, ar tiem saistīto ārpolitisko aktivitāšu analīzi un intervijas ar šo aktivitāšu mērķauditoriju- krievvalodīgo nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.

The Master thesis „Russian-speaking non governmental organizations as a tool for implementation of Russia's influence. Latvian and Moldovan cases” was undertaken with the aim of analysing mechanisms of Russia’s influence realization abroad using one of the main directions of Russia’s foreign policy- policy respect of compatriots living abroad and it’ s educational and cultural dimensions. Based on the theoretical part of the thesis of the “soft power” concept and constructivism an analytical framework has been made, where three important elements constructing national identity had been chosen - language, historical memory and culture, as well as described their possible activisation possibilities in concious influencing of the overall process analysis. In the empirical part there is a description of Russian Federation’s policy to respect of „compatriots” as a form of soft power’s realisation, concentrating the main focus on state’s founded funds “Russian World” activity in general, as well as narrowed focus on Latvian and Moldovan cases. The main research method used is case study, which is implemented, using post-social constructivism’s social interaction and norm analysis framework as a form of research is used. In this case it means RF’s official policy discourse regarding policy in respect of „compatriots” with foreign policy analysis and interviews with target audience – representatives of Russian speaking NGO’s.