Lēnā kustība kā alternatīva pieeja piepilsētu attīstībā Mārupes novada analīze

Abstract

Maģistra darbs ir veltīts lēnās pārtikas un lēno pilsētu pieejas analīzei pilsētu attīstībā, analizējot un izvērtējot šīs attīstības pieejas iespējas, procesus un risinājumus Latvijā un balstoties uz viena novada piemēra padziļinātu izpēti. Darba mērķis ir, pielietojot lēnās pārtikas un lēno pilsētu koncepciju, izvērtēt Mārupes novada attīstību, vispusīgi izpētot dažādu sabiedrības grupu viedokli, attieksmes un rīcību attiecībā uz lēno pilsētu pieeju. Darba teorētiskais ietvars balstās lēnās pārtikas un lēno pilsētu koncepcijā kā vienā no mūsdienīgiem pilsētu attīstības risinājumiem un ceļiem ilgtspējīgas attīstības veidošanā. Tā kā lēno pilsētu pieeja ir salīdzinoši jauna, un tajā ir ieinteresētas dažādas sabiedrības grupas un institūcijas, darbs teorētiski ir balstīts sociālās inovācijas pieejā. Sociālo inovāciju jēdziens un teorijas palīdz saprast lēno pilsētu veidošanās iespējas arī Latvijā un konkrēti – izvēlētajā gadījumu izpētes vietā – Mārupes novadā. Darbā empīrisko datu ieguvie tika veiktas 24 daļēji strukturētas intervijas, viena grupas diskusija, dokumentu analīze, līdzdalības novērojumi pasākumos, kā arī iedzīvotāju aptauja (n=181). Izpētes rezultātā ir identificētas konkrētas lēno pilsētu attīstības prakses, rīcības un nepieciešamie resursi. Darbā secināts, ka daudzi Mārupes novada attīstības procesi atbilst lēno pilsētu pieejai, un šī pieeja ir iespējama kā risinājums arī citu Latvijas pašvaldību gadījumā. Uz izpētes pamata darbā diskutēts par lēno pilsētu attīstības priekšnoteikumiem un risinājumiem Latvijā.

This master’s thesis explores the slow food and slow city approach in urban and peri-urban development with focus on the application of this approach in the development of Mārupe municipality in Latvia. The theoretical framework is based on the concepts of slow food and slow urban development and idejas of sustainable development. Social innovation approach helps to understand the slow city development processes, activities and implementation possibilities in Mārupemunicipality. Empirical study is based on 24 semi-structured interviews, one group discussion, document analysis, participatory observation at publicē events, and population survey (n = 181). Results identify specific development practices, actions and resources that the case study municipality enact in order to comply with the slow city approach and integrate the principles of slow and sustainable development in local development strategies and actions.