Muzikālais cildenums Kanta, Nīčes un Vāgnera filozofijā

Abstract

Šis maģistra darbs ir filozofiski vēsturiskas ievirzes pētījums par cildenuma jēdziena funkciju mūzikas filozofijas un mūzikas estētikas ietvaros, sākot ar 18.gs. vācu ideālisma estētikas teorijas pamatidejām Imanuela Kanta un viņa sekotāju filozofijā un kritikā, un beidzot ar ideālisma estētikas teorijas projekciju uz laikmetīgo mūzikas filozofiju, mūzikas estētikas problemātiku, priekšplānā izvirzot Frīdriha Vilhelma Nīčes mūzikas filozofijas koncepciju un Riharda Vāgnera kritisko mūzikas teoriju, kā arī ir vērsts uz mūzikas, cildenuma un cildenuma mūzikā attiecībām, muzikālā cildenuma jēdzienu un tā izraistītā estētiska pārdzīvojuma uztveri un saprašanu. Attiecība uz muzikālā cildenuma jēdzienu un tā izraisīto pārdzīvojumu ir pievērsta uzmanība traģiskā efekta izpratnei, disonanses un konsonanses kontrastiem, ritma un virstoņu koncepcijai.

This Master thesis is a philosophically historically oriented research on the subject of functionality of notion of sublime and its influence in the framework of musical aesthetics. The research is conditioned to the comprehension of ideas starting with 18th century's German idealistic aesthetical theories of Immanuel Kant and his followers and critics, and ending with idealistic aesthetical theories, which were projected on the philosophy of modern music and linked with the problems of musical aesthetics. Particular attention will be paid to Friedrich Wilhelm Nietzsche’s concept of philosophy of the music and Richard Wagner’s critical theory of the music, as well as to the definition of musically sublime and its relation to the musical theory and aesthetics. Some research will be done on the relations between musically sublime and the tragical consequences, contrasts of dissonances and consonances, rhythm and overtone’s conception.