Stresa pārvarēšanas stratēģiju saistība ar psiholoģisko labklājību

Abstract

Šī kursa darba mērķis ir izpētīt vai pastāv saistība starp stresa pārvarēšanas stratēģijām un psiholoģisko labklājību, kā arī noskaidrot vai pastāv dzimumatšķirības stresa pārvarēšanas stratēģiju pielietojumā un psiholoģiskās labklājības rādītājos. Pētījumā piedalījās 65 respondenti vecumā no 20 līdz 50 gadiem, no kuriem 30 bija sievietes un 35 vīrieši. Lai izpētītu minētās sakarības, tika izmantotas divas aptaujas. Respondentu vidū pielietoto stresa pārvarēšanas stratēģiju noteikšanai tika izmantota I. Petrovas latviešu valodā adaptētā “Stresa pārvarēšanas stratēģiju aptauja” (The COPE Inventory /COPE/, Carver, Scheier, & Weintraub, 1989). Lai noteiktu psiholoģiskās labklājības līmeni tika izmantota S.Voitkānes, S. Miezītes un M. Raščevskas latviešu valodā adaptētās “Psiholoģiskās labklājības skalas” (Scales of Psychological Well – Being, Ryff, 1989). Rezultāti uzrāda, ka “Pozitīvas attiecības ar citiem” skalas rādītāji liecina par pozitīvu, statistiski nozīmīgu korelāciju ar visām skalām izņemot “Izvairīšanās stratēģijas”, kur uzrādās ļoti vāja, negatīva korelācija Tendenču līmenī “Izvairīšanās stratēģijas” skalas rādītāji negatīvi korelē ar apakšskalu “Uz problēmās orientētās pārvarēšanas stratēģijas” un visām Psiholoģiskās labklājības apakšskalām. Analizējot rezultātus tika noteikts, ka sievietes vidēji uzrāda augstākus rādītājus tādās skalās kā uz emocijām orientētās stratēģijas, pozitīvas attiecības ar citiem, bet vīriešiem augsāki rādītāji ir skalā izvairīšanās stratēģijas.. No pētījuma rezultātiem var secināt, ka pozitīvu attiecību uzturēšana ar citiem ir būtisks faktors, kas veicina psiholoģisko labklājību, turpretī izvairīšanās stratēģiju izmantošana mazina psiholoģiskās labklājības līmeni.

The aim of this course work was to find out whether there is a correlation between stress coping strategies and psychological well-being as well as to learn if there are gender differences in usage of stress coping strategies and indicators psychological well-being. 65 respondents, at the age of 20 to 50, took part in this study, of which 30 were women and 35 men. To clarify mentioned coherences two survays were used. The COPE Inventory /COPE/, Carver, Scheier, & Weintraub, 1989, which has been adapted in Latvian by I. Petrova. And Scales of Psychological Well – Being, Ryff, 1989, which has been adapted in Latvian by S.Voitkāne, S. Miezīte and M. Raščevska. Results show that there is a positive, statistically significant correlation between scale “Positive relations with others” and all scales except “Avoidance strategies”, that shows weak and negative correlation. There is a slight tendency of negative corelation between “Avoidance strategies” scale “Problem oriented coping strategies” and all Psychological Well-Being scales. While analysing data gender differences results showed that women show higher results in “Emotion oriented strategies”, “Positive relationships with others” scales, but men show higher results in “Avoidance strategies” scale. By looking at the results it can be concluded that maintaining positive relationships with orhers is an important factor that promotes psychological well-being, whereas using avoidance strategies lowers the level of psychological well-being.

Key words: stress coping strategies, psychological well-being, gender differences.