Nogāžu noturības problēmas un grunšu mehāniskās īpašības Abavas ielejā

Abstract

Maģistra darbā tiek apskatīta nogāžu noturības problēmas deluviālajos nogulumos Abavas ielejas nogāzēs. Tieši upju ielejās attīstījušies lielākā daļa noslīdeņu Latvijā, tādēļ apskatītais piemērs var tikt attiecināts arī uz citiem līdzīgiem gadījumiem. Tomēr jāsaprot, ka katra noslīdeņa attīstības mehānismi un to ierosinošie apstākļi var būt dažādi. Plaši šajā darbā apskatīta pazemes ūdens (PŪ) ietekme uz nogāžu noturību. Tieši pazemes ūdeņu plūsmas un līmeņu izmaiņas ietekmē spriegumstāvokli gruntī, kā arī PŪ plūsmas rada papildu spiedienu. Grunts sadalāma piesātinātajā un nepiesātinātajā zonā, kura, ūdens infiltrācijas vai eksfiltrācijas gadījumā pēc intensīvām lietusgāzēm vai kūstot sniegam, var piesātināties. Tādā veidā paaugstinās poru spiediens grunts masīvā un samazinās efektīvais normālspriegums, kas samazina bīdes pretestību. Tieši šis mehānisms tiks apskatīts maģistra darbā, kā galvenais noslīdeņu attīstīšanās iemesls dziļo Latvijas upju ieleju nogāzēs. Svarīgi ir ne tikai novērtēt PŪ svārstības un poru spiediena izmaiņas laikā un telpā, bet arī citus faktorus, piemēram, nogāzes topogrāfiju, grunts stratigrāfiju, kā arī apkārtnes ģeomorfoloģija un upju ielejas nogāžu veidošanās vēsture. Nogāžu eksodinamisko procesu izpratnē īpaši svarīga ir ģeologa un inženiera sadarbība visaugstākajā līmenī, kas arī labi raksturo manu interesi ģeoloģijā. Tieši tādēļ tika izvēlēta šāda maģistra darba tēma. Darbā apkopotas idejas, kuras iepriekš nav aktualizētas vai pat bieži nesaprastas un pārprastas. Pētījuma izstrādes laikā ir atklāts, ka iepriekšējās izpētes maz pievērsta uzmanība noslīdeņu veidošanās iemesliem un pašam veidošanās mehānismam, poru spiediena izmaiņām, kā arī efektīvo spriegumu analīzei, tādēļ viena no darba idejām ir pamatot, kādēļ šie aspekti ir svarīgi un izšķiroši.

Master's thesis examines the slopes stability problems in colluvial soil on the Abava river valley slopes. Most of the landslides in Latvia evolve in deep river valleys, so this study can be extended to other similar cases. However, it should be understood that each landslide development mechanisms and triggering factors may be different. Underground water (GW) impact on the slope stability is widely discussed in this work. That is the groundwater flow and GW changes, which affect the stress state in the soil, as well as GW flow creates seepage pressure. Soil is divided into saturated and unsaturated zone. Unsaturated part after water infiltration or exfiltration, intense rainfall or melting snow can become saturated. In this way the pore pressure will be increased and effective normal pressure reduced, which reduces the shear resistance. This is the mechanism, which will be discussed in Master's work as the main reason for the development of landslides in Latvian deep river valley’s slopes. It is important not only to evaluate GW fluctuations and pore pressure changes in time and space, but also other factors such as slope topography, soil stratigraphy and geomorphology. Slope stability problems desire particularly expert geologists and engineers collaboration, which is also a good illustration of my interest as an engineer in geology. Therefore, I have chosen this topic for the theses. Work summarizes the ideas that have not previously been updated or even often misunderstood and misinterpreted. It was revealed that previous researches have not focused landslides triggering factors and formation mechanisms, pore pressure changes, as well as the effective stress analysis never have been used. Consequently, one of the theses concepts is to justify why these elements are important and decisive.