Iespieddarbu reprografiskā reproducēšana. Prakses robi

Abstract

Bakalaura darba tēma ir “Iespieddarbu reprogrāfiskā reproducēšana. Prakses robi.” Šie prakses robi mūsdienās ir ļoti aktuāli, jo vairums autoru savu intelektuālo jaunradi saista tieši ar peļņas gūšanu. Līdz ar to Latvijas likumdevējam normatīvajā regulējumā būtu beidzot jāizšķiras par vienotu sistēmu, kā un kādā apjomā autori saņemtu atlīdzību par savu ieguldījumu jaunrades procesā. Darba mērķi ir, pamatojoties uz Latvijas normatīvo regulējumu un citu speciālo literatūru, noskaidrot līdzšinējos problēmu cēloņus attiecībā uz to, kāpēc vairāk kā 15 gadus autori nesaņem taisnīgu atlīdzību par to, ka autoru iespieddarbi darbi tiek reprogrāfiski reproducēti. Darba galvenie uzdevumi ir noskaidrot, kāpēc esošais regulējums, kas ir noteikts likumā, realitātē nemaz nestrādā. Tas tiks attiecināts tieši uz iespieddarbiem, nevis visiem iespējamajiem autoru darbiem, kurus iespējams reprogrāfiski reproducēt. Vēl, kā darba uzdevumi tiek minēti Latvijas un ārvalsts regulējumu salīdzinājums, un tā analīze, kā arī tas, kāpēc Latvijas likumdevējs nav spējis ilgstoši vienoties par vienu, konceptuālu risinājumu šajā jautājumā. Visu beidzot sekos priekšlikumu piedāvājums taisnīgas atlīdzības izmaksāšanai autoriem, kā arī secinājumu izklāsts problēmas tālākai risināšanai. Darba pētniecības gaitā autors ir secinājis, ka Kultūras Ministrija nav izveidojusi darbības mehānismu likuma piemērošanai. Tas nav ticis darīts jau vairāk kā 15 gadus, kas liecina par valdības nekompetenci un sašķelto nostāju šajā sfērā. Esošā Autortiesību likuma redakcija arī ne līdz galam atrisina kaitējuma apmēra apjomus, kas tiek nodarīti, kopējot autoru iespieddarbus, jo atlīdzību maksā tikai personas, kuru rīcībā atrodas šīs iekārtas, taču personas, kuras šīs iekārtas ražo vai ieved Latvijā, nemaksā neko. Autora ieskatā samaksu būtu jāveic arī pēdējām minētajām personām. Atslēgvārdi: autortiesības, iespieddarbu reprogrāfiskā reproducēšana, taisnīga atlīdzība, licences, kolektīvais pārvaldījums.

The theme of Bachelor’s thesis is “Reprographicall reproduction of printed matter. Gaps of Practice.” These gaps of practice are very important nowadays, because the most part of author’s link their creativity with money making. Legislator of Latvia must finally distribute the right regulation of money rewards and amount of that for authors. The main goals of this thesis are, on the basis of legislature of Latvia and other special literature, to find out current causes of problems of why for already more than 15 years, authors do not receive righteous remuneration after their works are being reprographically reproduced by other persons. The tasks of this thesis are to find out, why the regulation, which is written down in law, doesn’t work in reality. And this will be attributed to printed matter, not on all kind of author’s works, which may be reprographically reproduced. More of this thesis tasks are to compare regulations in Latvia to regulations in other countries and to find out, why legislator and government of Latvia, couldn’t settle of one, joyful remuneration regulation. At the end there will be conclusions and proposals for righteous remuneration to authors. At the research of this thesis, Author made a conclusion, that Ministry of Culture of Latvia haven’t yet made working mechanism to make law work in real life for more than 15 years. It looks more like bad distribution of thinking process in government of Latvia. Present Copyright act of Latvia also doesn’t solve the problem of those persons, who should pay the remuneration to author’s. There should be not only those persons, who make sure, that other people copy printed matter, but also those persons, who are manufacturers of copying machines or bring them to Latvia to sell them further. Keywords: copyrights, reprographicall reproduction of printed matter, righteous remuneration, licensing, collective management.