ASV ārpolitika pret Ziemeļkoreju pēc Aukstā kara beigām

Abstract

Maģistra darbā tiek aplūkotas ASV un Ziemeļkorejas attiecības pēc Aukstā kara, pievēršot uzmanību ASV prezidenta administrāciju negatīvo priekšstatu lomai par Ziemeļkoreju, veidojot ārpolitiku pret to. Lai noskaidrotu, vai ASV veidoja savu ārpolitiku pret Ziemeļkoreju, balstoties uz šiem priekšstatiem, par darba teorētisko ietvaru izvēlēts neoreālisms un tā apakšteorijas – defensīvais un ofensīvais reālisms, kā arī neoreālista Roberta Džervisa uztveres teorija. Empīriskajā daļā izmantoti ASV lēmumu pieņēmēju izteikumi, memuāri, valsts dokumenti un akadēmiķu pētījumi. Darbā veiktās analīzes rezultāti apstiprina, ka ASV prezidentu administrācijas veidoja ārpolitiku pret Ziemeļkoreju, balstoties uz saviem negatīvajiem uzskatiem par Ziemeļkoreju.

Research paper examines the relations between The United States Of America and North Korea after the end of the Cold War, focusing on the negative perceptions about North Korea held by US presidential administrations and their role on foreign policy toward North Korea. To ascertain whether US decision makers based their foreign policy on these negative perceptions about North Korea, the theoretical basis of the paper is neorealism and its subtheories – offensive and defensive realism, as well as perception theory of neorealist Robert Jervis. The author also empirically analyses US decision makers’ remarks, memoirs, policy documents and academic research. The conclusion of the paper is that US decision makers have based their North Korea policy on the negative perceptions they hold about North Korea.