Mūžīgās atgriešanās un atkārtošanās problēma F. Nīčes un S. Kirkegora filozofijā

Abstract

Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot, kā Sērens Kirkegors atklāj jēdzienu ‘atkārtošanos’ un Frīdriha Vilhelma Nīčes jēdzienu ‘mūžīgā atgriešanās’ savās filozofijas sistēmās. Darbā tiek skaidrots Serēns Kikegors jēdziens ‘atkārtošanās’ un tā būtība, kā arī Frīdriha Vilhelma Nīčes ‘mūžīgas atgriešanas’ jēdziena būtība. Darbā tiek secināts, ka Kirkegora ‘atkārtošanās’ un Nīčes ‘mūžīgā atgriešanās’ konceptuāli ir nesavienojamas, taču šajos abos terminos ir pamanāmas kopējas iezīmes, kas šos abus terminus parada paralēlus. Galvenā būtība, kura ir abiem autoriem kopēja ir ļaušanās atkārtošanās jeb atgriešanās domai un likt katram pašam izvēlēties šo opciju, kas pierāda personības briedumu un uzdrīkstēšanos. Atslēgas vārdi: eksistence, Kirkegors, atkārtošanās, mūžīgā atgriešanās, Nīče, „Jautrā zinātne”, individuālā izvēle.

The aim of the Bachelor thesis is to establish how Soren Kierkegaard reveals the concept of repetition and Friedrich Wilhelm Nietzsche’s concept of eternal recurrence in his philosophical systems. The thesis explains Soren Kierkegaard’s concept ‘repetition’ as well as Friedrich Wilhelm Nietzsche’s concept ‘eternal recurrence’. It comes to the conclusion that Kierkegaard’s ‘repetition’ and Nietzsche’s ‘eternal recurrence’ are conceptually incompatible, however, both of these terms have common features which make them parallel. The main thing that both of these authors have in common is giving way to the thought of repetition or recurrence and making everyone choose this option for themselves which proves the maturity and daring nature of the personality. Keywords: existence, Kierkegaard, repetition, eternal recurrence, Nietzsche, The Gay Science, personal choice.