Mātes piena sastāvs un tā ietekmējošie faktori

Abstract

Darba mērķis Noteikt krūts piena sastāvu un tā ietekmējošos faktorus Latvijā dzemdējušām mātēm, kā arī salīdzināt iegūtos rezultātus ar citu valstu datiem. Materiāli un metodes Piena paraugi tika iegūti no mātēm (5.-7. vai 11.-28. laktācijas dienā), kuru jaundzimušie ārstējās Bērnu Klīniskās Universitātes slimnīcā jaundzimušo nodaļās. Piena analīze veikta Latvijas Lauksaimniecības universitātē (ph, blīvums, olbaltumvielu, tauku, glikozes un laktozes koncentrācija). Rezultāti Pētījumā tika iesaistītas 44 mātes, iegūti 39 piena paraugi 5.-7. laktācijas dienā; 11 piena paraugi 11. – 28. laktācijas dienā. 5. – 7. laktācijas dienas paraugu sastāvs un vidējā makroelementu koncentrācija (95% TI) bija šāda: pH - 6,8(6,3 - 7,1); blīvums - 1,026 g/ml (1,010 – 1,055), tauki - 3,11%(1,60 – 5,47); olbaltumvielas - 2,04%(1,25 - 2,6); laktoze - 6,95% (5,03 - 9,07). 11. – 28. laktācijas dienas piena paraugu sastāvs un vidējā makroelementu koncentrācija (95% TI-ticamības intervāls) bija šāda: pH - 6,48 (6,10 - 6,98); blīvums - 1,018g / ml (1,008 – 1,043), tauki - 4,42% (2,42 - 4,56); olbaltumvielas - 1,46% (1,07 – 2,43); laktoze - 6,5% (5,38 – 7,67). Piena paraugos blīvumam, ph, olbaltumvielu un tauku koncentrācijai nebija statistiski ticama saistība ar dzemdību veidu, gestācijas laiku, mātes ĶMI un svara pieaugumu grūtniecības laikā. Laktozes koncentrācija bija augstāka piena paraugos no priekšlaikus dzemdējušām mātēm salīdzinot ar laikā dzemdējušām mātēm: 7,56% (SD ± 0,9) vs 6,38% (SD ± 1,29), (p = 0,003); kā arī zema svara (<2,5kg) jaundzimušo māšu piena paraugos salīdzinot ar jaundzimušo ar svaru >2,5kg māšu piena paraugos: 7,8 ( SD± 0,7) vs. 6,7 (SD± 1,2), (p=0.002). Multiplās regresijas analīzē laktozes koncentrācija korelē ar jaundzimušā svaru un pH, bet ne ar jaundzimušā gestācijas vecumu. Secinājumi Piena sastāvs pētītajā pacientu kopā 5.-7. laktācijas dienā vairāk atbilst pārejas piena sastāvam ar lielāku olbaltumvielu un zemāku tauku saturu. Vidējais tauku saturs bija būtiski zemāks kā references datos, kas var radīt samazinātu kaloriju uzņemšanu jaundzimušajiem. Piena paraugu sastāvs 11-28 laktācijas dienā ir līdzvērtīgs piena sastāvam Lissauer et al datos, tomēr vidējais tauku saturs bija būtiski zemāks, bet olbaltumvielu saturs – augstāks kā Amerikas Pediatru asociācijas vadlīnijās. Lai datus par mātes piena sastāvu varētu vispārināt, būtu jāvāc piena paraugi mātēm ar jaundzimušajiem bez veselības problēmām, bez tam, Latvijas Neonatologu asociācijā būtu jādiskutē par dažādu piena sastāvu vadlīniju izmantošanu Latvijā.

Objective To determine the breast milk composition and influencing factors among lactating women in Latvia in different time periods, as well as to compare the results with data from other countries. Materials and methods Breast milk samples were gathered from the mothers (5 th - 7 th or 11 th - 28 th lactation day), whose neonates were treated in Neonatal care unit, Children Clinical University hospital in Riga. Milk analysis was done in Latvia University of Agriculture (pH, density, protein, fat, lactose and glucose concentration). Results The study involved 44 mothers; 39 milk samples were collected on 5 th – 7 th lactation day; 11 milk samples - during 11th to 28th day of lactation. Composition and mean macronutrient concentration (95% CI) of milk samples on 5th – 7th day of lactation was the following: pH – 6,8 (6,3 to 7,1); density – 1,026 g / ml (1,01-1,05), fat - 3.11% (1,60-5,47); protein - 2.04% (1,25 to 2,61); lactose - 6.95% (5,03 to 9,07). Composition and mean macronutrient concentration (95% CI) of milk samples on 11th to 28th days of lactation was the following: pH – 6,48 (6,10 to 6,98); density - 1,018g / ml (1,00-1,04), fat - 4.42% (2,42 to 4,56); protein – 1,46% (1,07 to 2,43); lactose – 6,5% (5,38-7,67). Milk samples density, pH, protein and fat concentration was were not statistically significant associated with the type of delivery, gestational age, mother's BMI and weight gain during pregnancy. Lactose concentration was were higher in milk samples from mothers with premature neonates compared to the full term birth mothers: 7.56% (SD ± 0.9) vs 6.38% (SD ± 1.29) (p = 0.003); and with low weight (<2,5kg) newborns of mothers milk samples compared with newborns with weight> 2,5kg maternal milk samples: 7.8 (SD ± 0.7) vs. 6.7 (SD ± 1.2) (p = 0.002). Multiple regression analysis of lactose concentration correlates with neonatal weight and pH, but not the newborn gestational age. Conclusion Milk composition of the studied patient group on the 5th – 7 th lactation day was more in line with the content of transitional milk containing higher protein and lower fat concentration. The mean fat content was significantly lower than reported in the reference data, which may result in reduced calorie intake in newborns. The composition of the milk samples on the 11 th – 28 th lactation day was comparable to the composition of milk reported by Lissauer et al, however, the average fat content was significantly lower, but the protein content - higher than in the American Association of Pediatrics guidelines. Further, milk samples from mothers with healthy newborns should be gathered to gain data about breast milk composition in general population. The Latvian Association of neonatologists should discuss the use of different guidelines on milk composition in Latvian hospitals.