Pacienta dzīvesveida saistība ar taukainās hepatozes attīstību

Abstract

Taukainā hepatoze jeb taukainā aknu slimība kļūst par plaši izplatītu aknu slimību augsti attīstītajās valstīs. Pasaules literatūrā plaši izskatīts jautājums par taukainās hepatozes attīstības riska faktoriem, bet līdz šim Latvijā nav veikti pētījumi, kas identificē un analizē tos. Tāpēc darba mērķis bija noskaidrot dzīvesveida (ēšanas un dzeršanas paradumi, fiziskā aktivitāte) un blakussaslimšanu ietekmi uz taukainās hepatozes attīstību. Retrospektīvi prospektīvs pētījums tika veikts ''RAKUS'' stacionārā ''Latvijas Infektoloģijas centrs''. Pētījumā tika iekļauti 75 pacienti ar morfoloģiski pierādītu taukaino hepatozi un steatohepatītu – pētāmā grupa (PG), (34 sievietes (45,3%) un 41 vīrieši (54,7%) ar vidējo vecumu 47,6 gadi un vidējo ĶMI 29,92 kg/m2). Un 30 pacienti ar HVHC, kuriem morfoloģiski tauki aknās netika konstatēti - kontroles grupa (KG), (14 sievietes (46,7%) un 16 vīrieši (53,3%) ar vidējo vecumu 40,8 gadi un vidējo ĶMI 24,90 kg/m2) Abu grupu pacienti tiek intervēti ar pašizstrādātās anketas palīdzību, kurā ir iekļauta informācija par dzīvesveidu un veselības stāvokli un salīdzināti sava starpā, bija veikta arī medicīniskās dokumentācijas analīze. Pētījumā detalizēti izanalizējot un apkopojot Latvijas populācijā nozīmīgākos ar dzīvesveidu saistītos riska faktorus, kas veicina taukainās hepatozes attīstību, secināts, ka taukainā aknu slimība vienādi bieži raksturīga abiem dzimumiem, vecumā 47,64 gadi ar vidējo ĶMI 29,92 kg/m2 un arī gandrīz pusei (46,70%) no pacientiem ir aptaukošanās (ĶMI ≥30 kg/m2). Tādiem dzīvesveida faktoriem, kā viegli asimilējāmo ogļhidrātu un produktu ar augstu nepiesātināto tauku saturu lietošana uzturā vairāk nekā pāris reizes nedēļā, zemām fiziskajam aktivitātēm (<3 reizes nedēļā) ir statistiski ticama nozīme taukainās hepatozes attīstībā. Visbiežākās potenciāli ietekmējošas blakussaslimšanas taukainajai hepatozei bija 2. tipa cukura diabēts (20,00%) un hiperholesterinēmija (48,00%). Diagnozes noteikšanas brīdī pacientiem jau bija nopietnas aknu morfoloģiskās izmaiņas - smagās pakāpes (44,0%) jauktā tipa (61,3%) steatoze, ar iekaisuma šūnu infiltrāciju - 58,67% gadījumos. Darba rezultātiem ir svarīga nozīme taukainās hepatozes profilakses programmu attīstībā, kas nepieļaus slimības attīstību un progresēšanu, tādējādi paaugstinot Latvijas populācijas dzīves kvalitāti un samazinot valsts izmaksas veselības aprūpē.

Fatty liver disease becomes widely spread liver disease in highly developed countries. In worldwide literature the issue on risk factors of fatty hepatosis evolution has been reviewed, but up to now no researches for identification and analysis of those factors have been made in Latvia. Therefore the goal of this paper is to clarify the impact of the way of live (eating and drinking habits, physical activity) and side-illness on the evolution of fatty hepatosis. Retrospectively progressive research was executed at ''RAKUS'' in ''Latvian Centre of Infectious Diseases''. 75 patients for which hepatosis and steatohepatitis was stated, took part in research – researchable group (RG), (34 women (45,3%) and 41 men (54,7%) with average age 47,6 years and average body mass index - 29,92 kg/m2). And 30 patients with ar HVHC for which morphologic fat was not stated in liver – control group (CG), (14 women (46,7%) and 16 men (53,3%) with average age 40,8 years and average body mass index - 24,90 kg/m2). Patients of both groups were interviewed by means of self-developed inquiry form about their way of life and state of health. Data was mutualy compared and medical analysis of documets was performed. By detailed analysis and summarization of risk factors related to the way of life which are substantial in the population of Latvia, and which advance evolution of fatty hepatosis, it was recognized that fatty liver disease is equally characteristic for both genders at age of 47,64 years with average body mass index - 29,92 kg/m2 and almost half of patients (46,70%) have obesity (body mass index ≥30 kg/m2). Factors of the way of life such as nutrition of easy assimilated carbohydrates and products with high content unsaturated fat more than several times per week, low physical activities (<3 times per week) have statistically credible sense in the evolution of fatty hepatosis. Most common side-illnesses with potential effect for fatty hepatosis were type 2. diabetes mellitus (20,00%) and hypercholesterolemia (48,00%). At the moment of the statement of diagnosis, patients already had serious morphologic changes in liver – severe stage (44,0%) mixed type (61,3%) steatosis, with the infiltration of inflammatory cells – in 58,67% of cases. The results of paper has important sense in the development of fatty liver disease prevention program which would preclude the evolution and progress of disease thus increasing the quality of life for the population of Latvia and reducing state expenses related to the health care.