Uroģenitālās hlamidiozes un gonorejas epidemioloģisko datu analīze Latvijā laika posmā 2008.-2013.g.

Abstract

Joprojām nav skaids kā labāk kontrolēt uroģenitālās hlamidiozes un gonokoku infekcijas transmisiju un novērst šo slimību komplikācijas, jo nepastāv vienotas vispārpieņemtas skrīninga programmas. Uroģenitālās hlamidiozes un gonorejas skrīninga programmas lietderīgums, tai skaitā izmaksu ziņā, ir diskutabls. Taču šo slimību diagnostika joprojām atrodas suboptimālā līmenī, tādēļ tās epidemioloģiskie dati nav visai ticami. Mērķis šīm pētījumam ir noteikt uroģenitālās hlamidiozes un gonokoku infekcijas reģistrēto gadījumu tendences atkarībā no pacientu vecuma, dzimuma un dzīvesvietas, apkopojot šo slimību epidemioloģiskus datus – saslimstību Latvijā laika periodā 2008.-2013. g. Dati pētījumam ar reģistrētiem saslimstības gadījumiem dažādās vecuma grupās Latvijas valsts reģionos tika vākti Slimību profilakses un kontroles centrā. Savukārt, datubāzes par iedzīvotāju sadalījumu vecuma grupās un reģionos tika ņemtas no Centrālas statistikas pārvaldes portāla datubāzēm. Saslimstības rādītāji uz 100 000 iedzīvotājiem tika rēķinātas pēc noteiktas formulas. Datu analīze apstiprināja to, ka vīriešu un sieviešu starpā vecuma grupa ar visaugstākajiem uroģenitālās hlamidiozes un gonokoku infekcijas reģistrētiem saslimstības rādītājiem ir 18-29 gadi. Savukārt, šajā vecuma grupā saslimstība ar uroģenitālo hlamidiozi prevalē sievietēm, bet saslimstība ar gonoreju – vīriešiem. Vislielākā saslimstība ir vērojama Rīgas reģionā. Taču kopumā, uroģenitālās hlamidiozes saslimstības dinamika, tāpat kā citur pasaulē, pieaug, pārsvarā uz sieviešu rēķina, kas ir skaidrojams ar lielāku testēšanu sieviešu starpā un, attiecīgi, asimptomātisku slimības formu diagnosticēšanu; gonorejas saslimstības rādītāji ir diezgan nemainīgi.

It remains unclear how to better control the urogenital chlamydiosis and gonococcal infection transmission and prevent complications of these diseases, because there is not single universally accepted screening program. Urogenital chlamydiosis and gonorrhea screening program effectiveness, including cost, is debatable. However, diagnostics of those diseases is still on the suboptimal level and therefore epidemiological dates are not very reliable. The aim of this study is to determine trends of the urogenital chlamydosis and gonococcal infection for registered cases depending on the age, sex and place of the residence by collecting epidemiological data of these diseases – morbidity in Latvia of time period 2008-2013. Data of registered cases with different age groups in Latvian regions were collected in Disease Prevention and Control Center. Database of citizens distribution of age groups and regions were taken from the portal of Central Statistical Bureau. Morbidity rate per 100 000 inhabitants were calculated according to a certain formula. Data analysis confirmed that men and women with the highest registered urogenital chlamydiosis and gonococcal infection morbidity rate is in the age group 18-29. In this age group the incidence of urogenital chlamydiosis prevails in women, but the incidence of gonorrhea – men. The highest incidence is observed in region of Riga. In general, the trend of the urogenital chlamydiosis morbidity in Latvia as elsewhere in the world is growing, mainly due to increased testing volume of women, and therefore more cases have been registered in the group of asymptomatic persons. Gonorrhea incidence rates in Latvia are fairly constant.