Pārtrenētības fizioloģisko rādītāju izvērtējums profesionāliem basketbolistiem

Abstract

Ievads. Lai sasniegtu augstākus rezultātus, katram sportistam ir nepieciešams sistemātiski pārvarēt tādas slodzes, kas lielākas par submaksimālām treniņu slodzēm. Ir zināms, ka pārslodze rada nogurumu un darbaspēju samazināšanos, tāpēc nepieciešama atbilstoša atpūta vai samazināta treniņu slodze. Fizisku slodžu, pārslodžu un atpūtas – atjaunošanās fāžu periodizācija un plānošana ievērojami paaugstina fiziskās darbaspējas. Savukārt, ja pārslodze kombinējas ar kādu citu stresa faktoru, atlētam var attīsties pārtrenētības sindroms. Mērķis. Izvērtēt pārtrenētībai raksturīgos fizioloģiskos rādītājus profesionāliem basketbola spēlētājiem un salīdzināt tos aktīvajā spēļu periodā un treniņu periodā. Metodes. Pētījumā piedalījās 10 profesionāli basketbola spēlētāji, kuri pārstāv VTB Vienotās līgas komandu VEF Rīga. Pētījuma dalībnieki divas reizes veica pieaugošas submaksimālas jaudas slodzes testu uz veloergometra, nodevuši venozo asiņu paraugus specializētā laboratorijā, ka arī viņiem tika veikts sirds ritma variabilitātes rādītāju pieraksts. Rezultāti. Sirdsdarbības frekvence paātrinās, proporcionāli pieaugot slodzes intensitātei. Sistoles tilpums būtiski pieaug, uzsākot slodzi. Veicot fizisko slodzi, sirds minūtes tilpums pieaug, paātrinoties sirdsdarbībai un palielinoties sistoles tilpumam. Dalībniekiem raksturīgs vidējs aerobo spēju līmenis pēc maksimālā skābekļa patēriņa. Pārtrenētībai raksturīgie asins analīžu rādītāji ir normas robežās, izņemot kretīnkināzes rādītājus. Lielāka sirds ritma variabilitāte konstatēta, pētījuma dalībniekiem aizvadot mājas un izbraukuma spēles, nevis treniņus. Secinājumi. Trenētiem pētījuma dalībniekiem organisma adaptācija fiziskajai slodzei notiek gan sakarā ar sistoles tilpuma palielināšanos, gan sirdsdarbības frekvences paātrināšanās dēļ; pateicoties lielai sistoliskajai rezervei slodzes laikā, ievērojami palielinās sistoles tilpums. Spēlētājiem raksturīgs vidējs maksimālais skābekļa patēriņš, kas neliecina par iespējamo pārtrenētības sindroma rašanos. Augstie kreatīnkināzes rādītāji spēļu periodā vairāk saistīti ar iegūtiem muskuļu bojājumiem, nevis ar pārtrenētības sindroma esamību. Aktīvajā spēļu periodā novērota vienlaicīga simpātiskās un parasimpātiskās nervu sistēmas aktivitātes palielināšanās.

Background. To achieve the best results, it is necessary for each athlete systematically to overcome a higher load than submaximal training load. A well known fact is that overreaching leads to fatigue and decreases ability to work, and therefore it is necessary an adequate rest or reduced training load. The periodization and planning of training loads, overloads and rest–recovery phases greatly increase physical performance. But if overreaching combined with an additional stressor, there is a chance for the development of the overtraining syndrome. Aim. To assess the physiological indicators of overtraining in professional basketball players and to compare them during active game play and through training phase. Methods. In the research participited 10 professional basketball players who represent the VTB United League team VEF Rīga. The participants of the research carried out increasing load test on veloergometer two times. Blood tests were taken from veins and given to specialized laboratory. Also a heart rate variability test was made. Results. Heart rate accelerates due to increase of exercise intensity. Stroke volume increases significantly, when exercise is started. During exercise cardiac output increases, because of increasing of heart rate and stroke volume. The participants has medium maximum aerobic power by maximal oxygen uptake. Blood test indicators, which characterized the overtraining, are within the normal range, except levels of creatine kinase. Heart rate variability is higher, when the participants of the research take part in home games and away games, but not through training phase. Conclusions. In trained participants of the research adaptation to physical load occurs through increase of stroke volume and acceleration of heart rate; due to higher cardiac output there is an increase of stroke volume. Athletes has medium maximal oxygen uptake, so there is no sign of overtraining syndrome. High levels of creatine kinase during active game play are related to the acquired muscle damage, but not to overtraining syndrome. During the active game play there is an increase of the sympathetic and parasympathetic nervous system activity.