| dc.description.abstract | Antibiotikas ir vienmēr tiek uzskatītas par vienu no br’inumainiem 20.gadsimta atklājumiem. Tas ir pareizs, tomēr faktiskais brīnums ir pārsteidzošas mikrobu ģenētiskās spējas izmantot katru no rezistences gēnu piegādi un katru horizontālās gēnu izplatību veidu, attīstot daudzus pretestību mehānismus visām izmantojamā antibiotikām lauksaimniecibā, klīniski uc. Ģimenes ārsti ir kopumā palīdzējuši palielināt šo pretestību, neapdomīgi izrakstot antibiotikas pat pie nelielām veselības problēmām. Šī prakse ir izplatīta starp ģimenes ārstiem Latvijā, tomēr valsts, starptautiskās un vietējās aģentūras Latvijā norāda uz šo nopietno problēmu. Lai gan,virkne ieteikumu un rezolūciju ir propagandeta, un bieži sniegtie ziņojumi nenes labumu: patēriņš un antibiotiku rezistence paliek.
Mērķi: Šī pētījuma mērķis ir demonstrēt un analizēt izrakstōto antibiotiku izplatību un veidu, kuru izmanto ģimenes ārsti Latvijā, lai atzītu intervences jomas un panāktu saprātīgu antibiotiku izrakstīšanu, kā arī mazinātu to pretestību.
Metodes: modificēta izplatības punktu pieeja tika izmantota. Pētījums tika veikts ambulatorajā aprūpē visā Latvijā vienas nedēļas laika posmā2010. gada novembrī . Anket, kuras ietvēra jautājumus par antibiotiku lietošanu, to dozēšanas intervāla devas, un lietošanas norādēm tika izdalītas ģimenes ārstiem. Latvijas pētījumā iegūtie tika salīdzināti ar citu valstu pētījumu no publicētajiem datiem.
Rezultāti: 69 Latvijas ģimenes ārsti piedalījās pētījumā. Dati par 1969 pacientiem ar infekcijām tika apkopoti. Antibiotikas patēriņš tika skatīts dzimumu griezumā: sievietas - 55% (95% CI: 174,74-185,26) un vīrieši - 44% (95% CI: 170,93-182,67). Visbiežāk norāde par antibiotiku lietošanu, ko veic ģimenes ārsti Latvijā bija infekcija (79,2%), un URTI bija visvairāk izplatīta infekcija (62,0%). Amoksicilīns (42,9%) bija visbiežāk izrakstīta antibiotika. Visizplatītākais ievadīšanas veids Latvijas bija mute (41%).
Secinājumi: tika konstatēts, ka ģimenes ārsti bieži izraksta antibiotikas ne tikai nopietnu apsvērumu dēļ, bet arī pie neskaidrām pazīmēm. Acīmredzami, ir vitāli nepieciešama saprātīga un rūpīgi antibiotiku izrakstīšana un lietošanu. Šāda nevajadzīga antibiotiku izrakstīsana spiež izstrādāt un izmantot vadlīnijas antibiotiku izrakstīšanai. Turklāt, intravenozās antibiotikas jālieto tikai tad, kad nesniedz vajadzīgo rezultātu. | en_US |
| dc.description.abstract | Antibiotics have always been regarded one of the marvel discoveries of the 20th century. This is correct; however, the actual wonder is the surprising genetic capabilities of microbes to utilize every supply of resistance genes and every way of horizontal gene spread to develop numerous mechanisms of resistance for all antibiotics launched into practice agriculturally, clinically, or else. The general practitioners have generally contributed to increase this resistance by recklessly prescribing the antibiotics for minor health issues. This practice has been common among the general practitioners in Latvia, nevertheless national, international, and local agencies of Latvia identify this grave problem. Though a number of recommendations and resolutions have been advocated, and frequent reports have been provided, but to no benefit: the consumption as well as growth of antibiotic resistance is persistent.
Objectives: This study aims to demonstrate and analyze the prevalence and pattern of prescription of antibiotics by general practitioners in Latvia in order to recognize areas of intervention to achieve prudent antibiotic prescribing and consequently decreased resistance.
Methods: A modified point prevalence approach was utilized. The study was conducted in outpatient care throughout Latvia for a period of one week in November 2010. The questionnaire comprising questions about the use of antibiotics, their dosing interval, dose, and the indications for use was distributed to GPs. The findings of the study in Latvia were compared with that of other countries studies from the published data.
Results: Sixty nine GPs participated in the study. Data on 1969 patients with infections was gathered. The antibiotics consumption was distributed gender wise with the females receiving 55% (95% CI174.74 to 185.26) and males receiving 44% (95% CI:170.93 to 182.67). The most common indication for the use of antibiotics by the general practitioners in Latvia was the infection (79.2%) while URTI were the most predominant infection (62.0%). Amoxicillin (42.9%) was the most frequently prescribed antibiotic. The most prevalent route of administration in Latvia was the mouth (41%).
Conclusions: The general practitioners were found to be in habit of commonly prescribing the antibiotics not only for indicated reasons but also for unclear indications. Evidently, there is an awful need for sensible prescription and careful use of antibiotics. Such an unnecessary prescription warrants the development and use of guidelines for antibiotic prescription. Furthermore, intravenous antibiotics should be given only when orally fails to provide the necessary results. | en_US |
