Show simple item record

dc.contributor.advisorSakne, Sigitaen_US
dc.contributor.authorGaile, Initaen_US
dc.contributor.otherLatvijas Universitāte. Medicīnas fakultāteen_US
dc.date.accessioned2015-07-09T01:03:14Z
dc.date.available2015-07-09T01:03:14Z
dc.date.issued2015en_US
dc.identifier.other48151en_US
dc.identifier.urihttps://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/30954
dc.description.abstractBakalaura darbs: „Dzīves kvalitāte pacientiem pēc miokarda infarkta” tika izstrādāts LU Medicīnas fakultātes profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmas „Māszinības” ietvaros. Miokarda infarkts ir viena no koronārās sirds slimības smagākajām, dzīvībai bīstamākajām formām. Koronārā sirds slimība var izpausties arī kā īslaicīgas, dažādas intensitātes sāpes aiz krūšu kaula – stenokardija. Statistika rāda, ka ar miokarda infarktu biežāk slimo vīrieši. Un diemžēl tendence ir tāda, ka saslimst gados aizvien jaunāki cilvēki. Miokarda infarkts 30 gadu vecumā jau vairs nav nekas neparasts. Pēc miokarda infarkta svarīgi ir saglabāt pacientu dzīves kvalitāti. Lai veiktu pētījumu, darba autore apkopoja literatūras datus par miokarda infarktu, tā ārstēšanu, kā arī dzīves kvalitāti pacientiem pēc miokarda infarkta. Bakalaura darbā tika izmantotas Dorotejas Oremas Pašaprūpes vajadzību teorija un Miras Levines Enerģijas saglabāšanas modelis, jo pēc infarkta pacientam ļoti svarīga ir pašaprūpe un darbības sistēma pašaprūpes saglabāšanā, kas saistībā ar adaptēšanos ir svarīgs nosacījums cilvēka veselībai. Bakalaura darbā tika izvirzīts mērķis: veikt dzīves kvalitātes izpēti pacientiem pēc miokarda infarkta. Pētījuma veikšanai tika izvirzīta hipotēze: ierobežotais fizisko aktivitāšu apjoms pasliktina pacientu dzīves kvalitāti pēc miokarda infarkta. Pētījuma veikšanai tika izmantota kvantitatīvā metode – anketēšana. Pētījumā tika veikta pacientu, kuri ir pārslimojuši miokarda infarktu, anketēšana par viņu dzīves kvalitāti pēc saslimšanas ar miokarda infarktu. Pēc anketēšanas rezultātu apkopošanas tika izdarīti secinājumi. Tika secināts, ka ne tikai ierobežotais fizisko aktivitāšu apjoms, bet arī miega traucējumi, trauksme un depresija, pasliktina pacientu dzīves kvalitāti pēc miokarda infarkta. Darbs sastāv no 34 lappusēm, 3 pielikumiem, 11 attēliem un 2 tabulas. Darba izstrādei tika izmantoti 23 literatūras un interneta avoti. Atslēgas vārdi: miokarda infarkts, dzīves kvalitāte, fiziskās aktivitātes.en_US
dc.description.abstractBachelor project “Quality of life of patients after myocardial infarction" was developed in University of Latvia, the Faculty of Medicine, professional higher education Bachelor study program "Nursing". Myocardial infarction is one of the most severe coronary heart disease, which is most dangerous form of disease for human life. Coronary heart disease can also occur as short, of varying intensity chest pain - stenocardia. Statistics show that a myocardial infarction more often affect males. Unfortunately, the trend is that myocardial infraction increasingly affects younger people. Nowadays, myocardial infarction at age 30 becomes more common. After a myocardial infarction, it is important to keep the patient's quality of life. For the research, author summarized literature about myocardial infarction, its treatment and quality of life after myocardial infarction. For bachelor project as theoretical base was used Dorothea Orem's Self-Care Theory and Myra Estrine Levine Model of Energy Conservation because after heart attack, self-care for patient is important as well as maintaining action system of self-care what is key for human health during adaptation. The goal of bachelor project: to investigate patient’s quality of life after myocardial infarction. To achieve research goal author set a hypothesis: the limited amount of physical activity worsens the quality of life of patients after myocardial infarction. Author used quantitative method – questionnaires, to discover and investigate situation. Research respondents was patients who had experienced myocardial infarction with an aim to investigate patient quality of life after myocardial infarction. After summarizing questionaries’ data, author did conclusions. By summery author concludes that not just the limited amount of physical activities, but also sleep disorders, anxiety and depression worsens the quality of life after myocardial infarction. The work consists of 34 pages, 3 annexes, 11 pictures and 2 tables. For bachelor project were used 23 literature and internet sources. Key words: myocardial infarction, quality of life, physical activitiesen_US
dc.language.isoN/Aen_US
dc.publisherLatvijas Universitāteen_US
dc.rightsinfo:eu-repo/semantics/openAccessen_US
dc.subjectMedicīnaen_US
dc.subjectmiokarda infarktsen_US
dc.subjectdzīves kvalitāteen_US
dc.subjectfiziskās aktivitātesen_US
dc.titleDzīves kvalitāte pacientiem pēc miokarda infarktaen_US
dc.title.alternativeQuality of life of patients after myocardial infarctionen_US
dc.typeinfo:eu-repo/semantics/bachelorThesisen_US


Files in this item

Thumbnail

This item appears in the following Collection(s)

Show simple item record