Juridiskā palīdzība krimiālprocesā un ar to saistīto izdevumu atlīdzināšana

Abstract

Darba mērķis ir precizēt juridiskās palīdzības efektivitāti un pieejamību kriminālprocesā, atkarībā no tās sniegšanas kvalitātes un iespējām to saņemt un izpētīt juridiskās palīdzības izmaksu atlīdzināšanas jautājumu. Darba uzdevumi ir: 1.aprakstīt juridiskās palīdzības veidus kriminālprocesā; 2.noskaidrot jēdziena "advokāts” nozīmi un paplašinātas tulkošanas iespējamību kriminālprocesa ietvaros; 3.aprakstīt juridiskās palīdzības kriminālprocesā izmaksas; 4.apzināt valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieejamību, takses un tās sniegšanas efektivitāti; 5.lai novērtētu procesuālo izdevumu atlīdzināšanas regulējumu un atbilstību praksē pastāvošajai situācijai; 6.piedāvāt risinājumu advokātu takšu noteikšanas kritērijiem gadījumos, kad netiek sniegta valsts garantētā juridiskā palīdzība. Pētījuma metodes: 1.kvantitatīvā pētījumu metode, kas izpaužas kā tiešās intervijas; 2.kvalitatīvā pētījumu metode - normatīvo aktu, dažādu dokumentu, pētījumu un rakstu analīze; 3.vēsturiskā metode, lai noteiktu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības attīstību; 4.salīdzinošā metode, lai analizētu Latvijas un citu valstu pieredzi advokāta atlīdzības un izmaksas jautājumos juridiskās palīdzības sniegšanā kriminālprocesā; 5.statistikas datu apstrādes metode (aprakstošā statistika), lai analizētu aptaujas rezultātus; 6.intervija metode, lai noteiktu praktizējošu advokātu viedokli par paredzēto izmaksu konkrētā lietā, kā arī atalgojuma atšķirību valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības sniegšanas gadījumā. Rezultāti: 1.Kriminālprocess uzskatāms par īpašu procesu, tāpēc kriminālprocesā par aizstāvi var būt tikai zvērināts advokāts un zvērināta advokāta palīgs, līdz ar ko paplašināta jēdziena „advokāts” tulkošana kriminālprocesa ietvaros nav pieļaujama. 2.Nereti praksē izsakās visai neprecīzi, piemēram, visos gadījumos advokātu uzskatot par personas pārstāvi, kas Kriminālprocesa likuma izpratnē ir nekorekti un neatbilstoši likuma normās noteiktajam. Advokāts kriminālprocesā var būt gan aizstāvis, gan pārstāvis. 3.Kvalitātes kontrole ir viens no vājajiem posmiem sniedzamās juridiskās palīdzības uzticamības sekmēšanai, jo kvalitātes kontrole praktiski nepastāv nedz praktizējošu zvērinātu advokātu, nedz praktizējošu juristu sniegtajiem pakalpojumiem. Kā priekšlikumu šīs situācijas risinājumam saskatu informācijas izvietošanu gan internetā, gan tiesu telpās par iespēju griezties Latvijas Zvērinātu advokātu padomē par sniegtās juridiskās palīdzības kvalitātes pārbaudi, ja rodas šaubas par advokāta nekvalitatīvi sniegtu juridisko palīdzību. 4.Lai palielinātu advokātu pieejamību ikvienai personai, būtu lietderīgi tiesu telpās izvietot sarakstu ar attiecīgajā teritorijā praktizējošiem advokātiem (kā alternatīvu paredzot minētās informācijas ievietošanu vienkāršotā datorā, kas varētu būt vieglāk pārskatāms), kā arī piedāvāt advokātiem iespēju tiesās izīrēt telpas. 5.Nepastāv regulējums valsts nodrošināta advokāta uzaicināšanas kārtībai

Aim of the work is to clarify the legal aid effectiveness and accessibility in criminal proceedings, depending on its quality and the opportunity to receive it and explore the legal aid cost reimbursement issues. Terms of Reference are: 1.describe the types of legal aid in criminal proceedings; 2.to clarify the definition of "advocate" role and the possibility of extended translation in criminal proceedings; 3.describe the charges of legal assistance in criminal proceedings; 4.to identify scales of state-guaranteed legal aid, and its efficiency in the delivery; 5.to assess procedural reimbursement regulation and compliance with the existing situation in practice; 6.propose a solution for determining criteria of lawyer tariffs that are aplied when is not provided the state guaranteed legal aid. Research methods: 1.quantitative research method that take the form of face to face interviews; 2.qualitative research method - analysis of laws and regulations, various documents, papers and articles; 3.historical method to detect the state guaranteed legal aid development; 4.comparative method to analyze the Latvian and other countries experience of attorney compensation issues and the cost of legal aid framework; 5.statistical data processing method (descriptive statistics) to analyze the survey results; 6.interview method to identify both a practicing lawyer and attorney opinion on the expected cost of a particular case, as well as the remuneration difference between a lawyer and attorney legal aid offer. The results: 1.Criminal process be regarded as a special process, so in the criminal process as counsel may be only attorney and the attorney's assistant, therefore to expanded definition of "attorney" in criminal proceedings is not permitted. 2.Frequently in practice are expressing rather inaccurately, for example, in all cases attorney is considered as persons representative what in criminal proceedings is incorrect and inadequate within law rules. Attorney in criminal proceedings can be both a defender and representative. 3.Quality control is one of the weak links of reliability promotion in provided legal assistance because there is practically no quality control nor attorney, nor lawyer given legal assistance. As a proposal to resolve this situation I see collocation of information on the Internet and court rooms that will explain possibility turn to Latvian Council of Sworn Advocates to check given legal assistance quality when there is a doubt about attorneys given legal assistance poor quality. 4.In order to increase the availability of attorneys to any person it would be useful in to the court rooms to place a list of attorneys in the relevant territory (as an alternative to provide placing the information a simplified computer that might be easier to review) as well as to offer attorneys the opportunity to rent a room in the courts. 5.There is no invitation regulation of state provided attorney for convict so that situat