Personālatlases speciālistu sociālie priekšstati par autiskā spektra traucējumu un šizofrēnijas izpausmēm darba vidē

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādi ir Latvijas personālatlases speciālistu sociālie priekšstati par autiskā spektra traucējumu un šizofrēnijas izpausmēm darba vidē, un izpētīt, vai pastāv būtiskas atšķirības sociālajos priekšstatos par autisma un šizofrēnijas izpausmēm darba vidē, kā arī vai pastāv saistības starp sociālajiem priekšstatiem par autismu un šizofrēniju un personālatlases speciālistu demogrāfiskajiem rādītājiem. Pētījumā piedalījās 52 personālatlases speciālisti no dažādu nozaru Latvijas uzņēmumiem. Sociālo priekšstatu noteikšanai tika izmantota darba autores izstrādāta anketa, kas sastāvēja 29 jautājumiem par traucējumu izpausmēm darba vidē, 6 papildjautājumiem un demogrāfisko datu bloka. Pētījumā mērķis tika sasniegts, jo tika konstatētas statistiski nozīmīgas atšķirības vairākos autisma un šizofrēnijas iezīmju pāru novērtējumos. Personas ar autismu salīdzinājumā ar personām ar šizofrēniju tiek novērtētas kā mazāk uzbāzīgas, mazāk draudīgas citiem cilvēkiem, centīgākas, spējīgākas labi darīt savu darbu, prognozējamākas, pašpietiekamākas, pieklājīgākas un miermīlīgākas. Savukārt personas ar šizofrēniju salīdzinājumā ar personām ar autismu tika novērtētas kā draudzīgākas, komunikablākas, ar labākām komandas darba prasmēm, spējīgākas pielāgoties jauniem darba apstākļiem, ar labākām problēmrisināšanas spējām, harizmātiskākas un enerģiskākas. Statistiski nozīmīgi pozitīvi korelē personālatlases speciālistu vecums un personu ar autismu kreativitāte, problēmrisināšanas spējas un enerģiskums, kā arī personālatlases speciālistu izglītības līmenis ar personu ar autismu komunikabilitāti. Statistiski nozīmīga negatīva korelācija tika atrasta starp personu ar autismu uzbāzīgumu un respondentu izglītības līmeni. Šizofrēnijas gadījumā jo vecāki ir personālatlases speciālisti, jo vairāk viņi personas ar šizofrēniju novērtē kā uzbāzīgākas, spējīgākas pielāgoties jauniem darba apstākļiem un labi darīt savu darbu, produktīvākas, miermīlīgākas un vairāk darba drošības noteikumus ievērojošas. Savukārt jo augstāk izglītoti ir personālatlases speciālisti, jo vairāk viņi novērtē personas ar šizofrēniju kā rūpīgākas, kā arī mazāk harizmātiskas. Kā šizofrēniju raksturojošās izpausmes personālatlases speciālisti minēja domāšanas un uztveres traucējumus, personības dalīšanos, savdabīgu uzvedību, enerģijas un gribas zudumus, kā arī neparedzamību, bet autisma gadījumā - norobežošanos, dzīvošanu savā pasaulē, komunikācijas, saskarsmes un cu kontakta veidošanas grūtības. Saskarsmes ziņā aptuveni pusei personālatlases speciālistu nav bijusi saskarsme ar personām ar autismu un šizofrēniju, taču vairāki speciālisti darba vidē ir saskārušies ar personām ar šizofrēniju.

Goal of the research was to find out what are the human resources specialists’ social representations of autism and schizophrenia in the workplace in Latvia, as well as to find out whether there are statistically significant differences in social representations of autism an schizophrenia in the workplace, and whether there are relations between these social representations and the human resources specialists’ demographic data. The respondents were 52 human resources specialists from Latvian companies in various sectors. A survey of 29 questions about the characteristics of both disorders in the workplace, 6 additional questions and demographic data questions was used to gather the data on social representations. The aim of the research was accomplished, since statistically significant differences were found in multiple assessments of the characteristics of autism and schizophrenia in the workplace. People with autism in comparison to people with schizophrenia are assessed as less intrusive, less menacing to others, more dilligent, more able to do their job well, more predictable, self-sufficient, more polite and peaceful. On the other hand, people with schizophrenia, as opposed to people with autism, were ranked as friendlier, more communicable, with better team work abilities, more able to adjust to new work environments and circumstances, better problemsolving skills, more charismatic and energetic. Human resources specialists’ age statistically positively correlates with people with autism creativity, problemsolving skills and vibrancy, as well as human resources specialists’ educational level correlates with communicability of people with autism. Statistically negative correlation was found between intrusiveness of people with autism and the specialists’ educational level. In case of schizophrenia, the older the human resources specialists are, the more they rate people with schizophrenia ar more intrusive, more peaceful and more work regulations abiding. The more educated the specialists are, the more they rate people with schizophrenia as more thorough, as well as less charizmatic. Human resources specialists mentioned such characteristics of schizophrenia in workplace as thinking and perception impairments, split personality, strange behavior, loss of energy, will, and unpredictability, however autims characteristics mentioned were aloofness, living in their own world, communication and eye contact impairments. About half of the human resources specialists didn’t have any interepersonal experience with people with autism and schizophrenia, but a few specialists had experience with people with schizophrenia in workplace.