Noguruma un gulētiešanas laika novilcināšanas saistība ar prokrastināciju skolotājiem
Author
Slišāne, Ginta
Co-author
Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Advisor
Martinsone, Baiba
Date
2016Metadata
Show full item recordAbstract
Pētījuma mērķis bija noskaidrot sakarību kā augstāki prokrastinācijas kā iezīmes un noguruma rādītāji prognozē gulētiešanas laika novilcināšanu. Dati tika ievākti Rīgas un Ogres novada skolās elektroniski. Tika aptaujāti N=229 skolotāji ar vidējo vecumu M=43,66 (SD=11,57), no kuriem 26 bija vīrieši un 203 sievietes. Tika izmantota: “Prokrastinācijas aptauja” (Lay, 1986) un divas aptaujas, kuras tiek adaptētas šī maģistra darba ietvaros “Gulētiešanas laika prokrastinācijas skala” (Adriaanse, De Ridder, Evers, & Kroese, 2014), “Noguruma aptauja” (Chalder et al., 1993). Tika izvirzīta hipotēze - nogurums un prokrastinācija pozitīvi prognozē gulētiešanas laika novilcināšanu. Augstāki noguruma un prokrastinācijas kā iezīmes rādītāji prognozē augstākus gulētiešanas laika novilcināšanas rādītājus. Un pētījuma jautājums – kā skolotāju darba stāžs un virsstundu darbs prognozē gulētiešanas laika novilcināšanu skolotājiem? Hipotēze daļēji apstiprinās un kopumā rezultāti parāda, ka skolotāju prokrastinācija kā personības iezīme un papildus nostrādāto virsstundu skaits statistiski nozīmīgi prognozē gulētiešanas laika novilcināšanu. Nogurums un darba stāžs neprognozē gulētiešanas laika novilcināšanu. Zinātnisks pienesums ir divu aptauju adaptēšana. Šis pētījums parāda jaunu skatījumu uz skolotāju darbu, ikdienu un darba plānošanu. Atslēgas vārdi: Prokrastinācija, gulētiešanas laika novilcināšana, nogurums. The main purpose of this research was to clarify relevance between how higher procrastination as traits and fatigue indicators predict a bedtime procrastination. Data was collected in Rigas and Ogres district schools by sending questionnaires electronically. Were questioned N=229 teachers with average age M=43,66 (SD=11.57), from which 26 were men and 203 women. Procrastination Scale (PS) (Lay, 1986) was used and two questionnaires which were adapted within this Master thesis. First is Bedtime procrastination scale (Adriaanse, De Ridder, Evers, & Kroese, 2014) and the second is The Fatigue Scale (Chalder et al., 1993). The hypothesis was set as fallow fatigue and procrastination positevely predicts bedtime procrastination. Higher fatigue and procrastination as traits indicators predict higher bedtime procrastination indicators. The main question of this study is how teachers’ work seniority and overtime predict bedtime procrastination for teachers? The hypothesis is approved partially and an overall results showing that teachers’ procrastination as a personality trait and additional working overtime amount statistically significantly predicts bedtime procrastination. Fatigue and work seniority do not predict bedtime procrastination. The scientific contribution is two questionnaires adaptation. This study reveals a new perspective on teachers' work, everyday life and work planning. Key words: Procrastination, Bedtime procrastination, Fatigue.