Laulības bezstrīdus šķiršanas lietu vešana notariātā un ar to saistītās problēmas

Abstract

Laulības bezstrīdus šķiršanas lietu vešana notariātam tika nodota ar grozījumiem Notariāta likumā, kas stājās spēkā ar 2011.gada 1.februāri. Nav šaubu, ka notariātam nodotās funkcijas laulības bezstrīdus šķiršanas lietās rada papildus būtisku noslodzi, tāpēc viens no darba ietvaros pētāmajiem jautājumiem būs saistīts ar subjektu loka paplašināšanas iespējamības izvērtēšanu laulības bezstrīdus šķiršanas ietvaros, lai vienmērīgi sadalītu šīs lietas vairāku kompetentu iestāžu starpā. Tika apzināts, ka neviens normatīvais akts neregulē pārstāvības tiesību realizēšanu un to apjomu laulības bezstrīdus šķiršanas lietās, kā arī, kādos gadījumos laulības bezstrīdus šķiršanas lietas par tādām nebūtu uzskatāmas un izslēdzamas no notāram piekritīgo lietu loka. Aktuāls jautājums ir saistīts ar Eiropas Padomes 2003.gada 27.novembra regulas (EK) Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu 3.pantā noteikto, ka laulības šķiršana ir piekritīga Latvijas zvērinātam notāram, ja vismaz viena laulātā pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā. Proti, no minētās regulas neizriet, ka pagaidu uzturēšanās atļauja nerada pamatu laulības šķiršanas lietas piekritībai Latvijas zvērinātam notāram. Ņemot vērā visu minēto, darba tēma ir ārkārtīgi aktuāla. Darba mērķis ir noskaidrot, kādos gadījumos laulības bezstrīdus šķiršanas process ir pieļaujams un kādos tas ir izslēgts, kā arī galvenos praktiskās dabas problēmjautājumus, ar ko nākas saskarties sarežģītākajās situācijās un attiecīgi izstrādāt priekšlikumus kompetento iestāžu un likumdevēja darbībām, lai ne tikai mazinātu problēmjautājumu skaitu, bet arī uzlabotu normatīvo regulējumu attiecībā uz juridiski neviennozīmīgām (sarežģītām) situācijām šajos jautājumos. Darba ietvaros pilnā apmērā apstiprinājās izvirzītā hipotēze, ka izdarot attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos, palielinātos laulības bezstrīdus šķiršanas institūta efektivitāte. Darba izstrādes pamatā ir izmantota vēsturiskā, sistēmiskā, salīdzinošā un loģiskā pētniecības metode. Pētījuma teorētiskā bāze ir nacionālie tiesību akti, ES regulējums (direktīvas, regulas), aktuālā tiesu prakse, citu valstu prakse, izvērtēti atsevišķu autoru viedokļi par pētāmo darba tematu utt. Darbs sastāv no ievada, 4 (četrām) nodaļām un kopsavilkuma. Darba apjoms sastāda 81 lappusi.

Unchallenged divorce cases were handed to the notary carriage with changes amended in Notarial Law, which came into force on 1 February 2011. There is no doubt that the functions assigned to the notary creates a substantial additional burden, so one part of the job will be connected to researching, how this number of cases could be divided between competent authorities. It is discovered, that in Latvia there is no normative act that regulates the right of representation in cases of unchallenged divorce and cases in which non-contentious divorce proceedings as such should be considered and excluded from the jurisdiction of a notary carriage as well. Actual problem is related to the Regulation of European Council (27 November 2003) Nr.2201/2003 concerning jurisdiction and the recognition and enforcement of judgments in matrimonial matters and the matters of parental responsibility, repealing Regulation (EC) No. 1347/2000. Article 3 of this regulation provides that unchallenged divorce has jurisdiction in Latvian notary, if at least one spouse is habitually resident in Latvian. So, the conclution is that the temporary residence permit does not create a basis for unchallenged divorce jurisdiction in Latvian sworn notary. That questions and problems make the thesis very topical and actual. The aim of thesis is to find out and explore, when this divorce cases are possible and when not, the main problematical questions in practice, whith which have to face in difficult situations and to develop proposals to the competent authorities and legislative activities in order to not only reduce the number of challenges, but also to improve the regulatory framework for the legally ambiguous (difficult) situations in these matters. At the end of thesis fully confirmed is the hypothesis of that thesis - by making appropriate amendments to the legislation can increase this divorce institute efficiency. Thesis is based on using historical, comparative, systemic and logical methods of research. Till working on thesis author used the following sources: national normative base, European Union legislation (directives, regulations), experience of other states, separate opinions of specialists, case law etc. Thesis consists of introduction, 4 (four) chapters, conclusion. Total volume of thesis is 81 pages.