Valsts atbildība par normatīvu aktu kā nepamatotu tiesību aizskārumu

Abstract

Maģistra darba mērķis ir izpētīt, vai pastāv un kādos gadījumos pastāv valsts atbildība par normatīviem aktiem un tā tiesību normām, kā arī sniegt ierosinājumus šīs jomas tiesiskā regulējuma pilnveidošanai, ja valstij var iestāties atbildība arī par tā pieņemtiem normatīviem aktiem un tā tiesību normām. Lai sasniegtu maģistra darba mērķi, tika veikta padziļināta tiesību doktrīnas, normatīvo aktu, nacionālo, ārvalstu un pārnacionālo tiesu prakses, kā arī citu valstu parlamentu un tieslietu ministriju vēstuļu izpēte. Darbā izvērtēta ne tikai valsts atbildība par valsts pieņemtiem ārējiem normatīviem aktiem, bet arī par iekšējiem normatīviem aktiem un to tiesību normām. Darba autors galvenokārt secināja, ka valstij ir pienākums atbilstīgi atlīdzināt arī tādu nepamatotu tiesību aizskārumu, kas izriet no normatīviem aktiem un tā tiesību normām. Tomēr Latvijā šobrīd tas netiek efektīvi īstenots, un tam par iemeslu ir ne vien īsti līdz šim nebijuši pētījumi šajā jomā, bet arī tiesiskā regulējuma nepilnības, jo vienīgā nacionālā tiesību norma, kura ļauj privātpersonai prasīt atlīdzinājumu par zaudējumiem vai nemantisko aizskārumu, kas nodarīts ar normatīviem aktiem vai tiesību normām, ir Satversmes 92.panta trešais teikums. Tāpat autors secināja, ka ir nepieciešams ievērojami pilnveidot ar valsts atbildību saistīto tiesisko regulējumu, pieņemot atsevišķu normatīvo aktu, kurā būtu ietvertas būtiskākās ar atlīdzinājumu tā materiālā izpratnē saistītās materiālās tiesību normas. Izmaiņas nepieciešamas arī tāpēc, ka šobrīd tiek pārkāpts ekvivalences un efektivitātes princips valsts atbildības ES tiesību kontekstā.

The aim of particular master thesis is to determine whether and on the basis of what conditions the state could be held liable for unjustified violations of rights incurred from normative acts and legal norms issued by state, as well as to provide proposals for improvement of legal framework in regard of state liability. In order to achieve the aforementioned aim, an elaborate research of legal literature, normative acts, national, foreign and supranational case law, as well as answers from foreign ministries and parliaments was made. In this thesis not only state’s liability of external normative acts, but also internal normative acts is analysed. The author mainly concluded that state has to adequately reimburse also unjustified violations of rights incurred from normative acts and legal norms issued by state. Nevertheless, the aforementioned obligation is not effectively executed in national law, and it is not only due to lack of researches in the field of state liability, but also of gaps in national law: the only legal norm, on the basis of which, private person is entitled to claim reimbursement for pecuniary and non-pecuniary loss incurred from normative acts and legal norms, is third sentence of Article 92 of Constitution of Republic of Latvia. Also in this master thesis it was concluded that significant improvements in the legal framework of state liability should be made. That is, separate normative act, in which all relevant issues related to material reimbursement (latviski: materiālais atlīdzinājums) should be elaborated and adopted. The reason why the aforementioned should be done is also because the current legal framework and legal practice in regard of state liability contravenes the principle of effectiveness and equivalence, as understood in European Union state liability law.