Patvarība

Abstract

Īrnieku izlikšana no dzīvojamām telpām bez spēkā stājušās tiesas sprieduma, patvaļīga savu tiesību realizācija un prettiesiska parāda atgūšana. Ik pa brīdim sabiedrība tiek informēta par šādu un līdzīgu darbību izdarīšanu sadzīvē. Ņemot vērā civiltiesiskās apgrozības ietekmi uz mūsdienu sabiedrību, neviens nav pasargāts no varbūtības kļūt par patvarības apdraudējuma upuri vai aizdomās turamo kriminālprocesā, kas uzsākts pēc patvarības nodarījuma pazīmēm. Tādējādi, lai nepieļautu nepamatotu iejaukšanos personas dzīvē, ir jo īpaši svarīgi precīzi noteikt patvarības kā noziedzīga nodarījuma un administratīvā pārkāpuma sastāvu, kā arī šo sastāvu nošķiršanas kritērijus. Pētījumā, analizējot patvarības normatīvo regulējumu, pastāvošo tiesu praksi un balstoties uz citu valstu pieredzi, autors nonācis pie secinājumiem, kas, iespējams, būs derīgi pareizai un precīzai Krimināllikuma 279.panta inkriminēšanai un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 176.panta piemērošanai.

Tenant move out from flat without the courts decision, arbitrary realization of the own rights and unlawful recover of debt. Time after time society are being informed about such and similar activities. According to civil circulation impact on society, nobody is protected of probability to become a victim of arbitrariness or a suspect in criminal case which has been launched of arbitrariness as a criminal act. Thereby, to avoid unfounded intervention in personal life, it is particular to precisely define arbitrariness as a criminal and administrative act structure and establish separation criteria of these acts. In thesis, analysing arbitrariness normative regulation, author came to the conclusion which, probably, will be useful to proper and accurate Article 279 of the Criminal Law incriminate and Article 176 of the Administrative Offense Code enforce.