Vairogdziedzera vēža sastopamība pacientiem ar akromegāliju

Abstract

Akromegālija ir reta endokrīna saslimšana, kas raksturojas ar paaugstinātu STH un IGF-1 sekrēciju. Zināms, ka akromegālijas slimniekiem ir paaugstināts audzēju risks. 54-65% akromegālijas pacientiem ir nodoza struma. Pēc literatūras datiem 5-10% mezglu ir maligni, kas liek domāt, ka arī vairogdziedzera vēža risks akromegālijas pacientiem ir lielāks. Literatūrā ir dažādi pētījumi, kuros ir minēta cukura diabēta (CD) saistība ar audzējiem. Glikozes regulācijas traucējumi ir bieža akromegālijas blakus slimība un ir maz pētījumu par to lomu vairogdziedzera patoloģiju attīstībā. Vēl joprojām akromegālijas pacientiem tiek pētīti iespējamie audzēju attīstības mehānismi. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kāda šobrīd ir Latvijā esošā vairogdziedzera vēžu sastopamība akromegālijas pacientu vidū, kā arī noskaidrot, vai vairogdziedzera vēža attīstība ir saistāma ar pacienta vecumu, hipofīzes adenomas lielumu, akromegālijas ilgumu un glikozes regulācijas traucējumiem. Pētījums tika veikts divās Latvijas lielākajās slimnīcās: Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā. Mēs veicām retrospektīvu pētījumu, kurā tika iekļauti 73 akromegālijas pacienti. Lai izvērtētu audzēju sastopamību, kā arī, vai audzēju sastopamību paaugstina glikozes regulācijas traucējumi, atlasītās akromegālijas pacientu grupas rezultāti tika salīdzināti ar Slimības kontroles un profilakses centra datiem par audzēju un CD epidemioloģiju vispārējā populācijā. Datu analīze tika veikta izmantojot Microsoft Office Excel 2013 un IBM SPSS V21. Latvijā akromegālijas pacientiem ir augstāka ļaundabīgu audzēju sastopamība nekā vispārējā populācijā. Akromegālijas pacientiem nodozas strumas prevalence ir 80,8%. 5,08% akromegālijas pacientu vairogdziedzera mezgli bija maligni. Vairogdziedzera vēža prevalence akromegālijas pacientiem ir 4,1 %, kas ir augstāka kā vispārējā populācijā –0,12%. Pacientiem ar akromegāliju glikozes tolerances traucējumu un CD prevalence ir 17,8% un 35,6%, kas ir nekā vispārējā populācijā – CD -4,24%. Glikozes metabolisma traucējumi akromegālijas slimniekiem nepaaugstina vairogdziedzera mezglu iespējamību. Akromegālijas pacientiem audzēju iespējamību ietekmē vecums. Akromegālijas pacientu vecumam, slimības ilgumam, hipofīzes adenomas lielumam un glikozes regulācijas traucējumiem nav būtiskas ietekmes vairogdziedzera vēža attībā. No ļaundabīgiem audzējiem visbiežāk tika diagnosticēti vairogdziedzera un uroģenitālie audzēji. Vairogdziedzera vēža sastopamība (4,1%) ir augstāka nekā vispārējā populācijā (0,12%) Kā vienīgo audzēju riska faktoru šajā pētījumā izdevās identificēt vecumu. Pacientu vecums, slimības ilgums, adenomas lielums, glikozes tolerances traucējumi vai CD nepaaugstina vairogdziedzera vēža iespējamību akromegālijas slimniekiem. Akromegālijas pacientiem ir augstāka vairogdziedzera mezglu un vēža sastopamība, kā dēļ mēs iesakām US veikt visiem akromegālijas pacientiem un FNA biopsiju veikt pēc indikācijām.

Acromegaly is a rare endocrine disease that is characterized by elevated GH and IGF-1 secretion. It is known that that patients are at increased risk to develop tumours. 54-65% acromegalic patients have thyroid nodules. 5-10% thyroid nodules are malignant, which suggests that the risk of thyroid cancer in acromegalic patients is higher. There are many studies in which diabetes mellitus (DM) is associated with development of tumours. Glucose regulation impairment is common in acromegalic patients and at the moment there are only few studies on glucose role in thyroid abnormalities. Scientists are still exploring possible mechanisms of tumour development. The aim of the study is to find out what is the prevalence of thyroid cancers in acromegalic patients, as well as to see whether thyroid cancer development is linked to the age, size of pituitary adenoma and impaired glucose regulation. The study was conducted in two largest hospitals in Latvia: Pauls Stradins Clinical University Hospital and Riga Eastern Clinical University Hospital. We conducted a retrospective study of 73 acromegalic patients. The data was analyzed from 2010 to 2014 year. In order to assess the prevalence of tumours and if glucose regulation disorders raises tumour risk in acromegalics, results were compared to Disease control and Prevention Centre data of of cancer and diabetes mellitus epidemilogy in general population. All statistical analyses were performed using Microsoft Office Excel 2013 and IBM SPSS V21. In Latvia, acromegalic patients have a higher prevalence of cancer than the general population. In acromegalic patients nodular goiter prevalence is 80,8%. 5,08% thyroid nodules were malignant. Thyroid cancer prevalence in acromegalic patients is 4,1%, which is higher than in general population – 0,12%. In patients with acromegaly impaired glucose tolerance and DM prevalence is 17,8% and 35,6%, which is higher than in general population – DM -4,24%. Impaired glucose metabolism do not increase the risk of thyroid nodules in acromegalics. Acromegalic patients age has an effect on cancer development. Acromegalic patients age, the size and duration of the pituitary adenoma and impaired glucose regulation has no significant effect on development of thyroid cancer. The most commonly diagnosed cancer in acromeglic patients were thyroid and urogenital tumours. The prevalence of thyroid cancer (4,1%) is higher than in the general population (0,12%). As the only tumour development risk factor in this study we were able to identify the patients age. Acromegalic patient age, duration of acromegaly, size of pituitary adenoma or impaired glucose regulation does not increase thyroid cancer risk in acromegalic patients. These data indicated that thyroid nodules and cancer are increased in acromegaly, so we suggest routine US screening for every acromegalic patient and FNA biopsy following the indications.