Medikamentu ierosināta plaušu vaskulīta attēlojums datortomogrāfijā

Abstract

Medikamentu radīti plaušu bojājumi ir ļoti nozīmīga veselības problēma ne tikai visā Pasaulē, bet arī Latvijā, jo šāda veida medikamentu blakni ir ļoti grūti diagnosticēt, par cik nav precīzi skaidra ne patoloģiskā procesa patoģenēze, nedz riska faktori, kā arī nav specifiskas klīniskās, laboratorās un radioloģiskās ainas. Tādēļ medikamentu radītu vaskulītu diagnostika balstās uz izslēgšanas principa, atceļot iespējamo kaitīgo medikamentu un vērojot klīniskās un radioloģiskās ainas labošanos. Darba mērķis: Izvērtēt Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārstēto slimnieku (periodā no 2015.gada maija līdz 2016.gada maijam) plaušu datortomogrāfijas attēlus, slimības vēstures un noskaidrot kādas medikamentu grupas tika lietotas visbiežāk starp pētījumā iekļautiem pacientiem, kā arī noteikt kādas ir biežākās radioloģiskās pazīmes medikamentu ierosinātiem vaskulītiem datortomogrāfijas attēlos. Pētījumā tika iekļauti desmit pacienti, kuriem minētā laika periodā, pēc veiktiem plaušu datortomogrāfijas izmeklējumiem, radās aizdomas par medikamentu ierosinātiem bojājumiem. Kopumā iekļauti 5 vīrieši un 5 sievietes. Šāds mazs pacientu skaits ir skaidrojams ar to, ka par šāda veida plaušu bojājumu Latvijā runā ļoti maz, ārsti par to tiek nepietiekami informēti un šo patoloģiju ir grūti diagnosticēt. Turklāt analizējot lielākus Pasaules pētījumus, kā Drug-associated acute lung injury: a population-based cohort study [8], kurš tika veikts Amerikas Savienotajās Valstīs 2012 gadā un kur tika apkopoti dati par 514 pacientiem ar akūtiem plaušu bojājumiem, tika noskaidrots, ka medikamentu ierosinātu plaušu bojājumu incidence Amerikas Savienotajās Valstīs ir 6.6 cilvēki uz 100 000 cilvēkiem gadā. Tas arī skaidro to, kādēļ manā pētījumā gada laikā tika ietverti tikai desmit pacienti. Iegūto datu statistiskājā apstrādē tika izmantota Microsoft Excel 2010 programma. Rezultāti: 1) Visbiežākās medikamentu grupas, kas ierosina plaušu vaskulīta attīstīšanos ir kardiovaskulārās sistēmas medikamenti, ķīmijterapijas preparāti un antibiotiķu grupas medikamenti. 2) Izvērtējot visu pacientu gala diagnozes, tika secināts, ka tikai diviem jeb 20% pacientu radiologa aprakstītie medikamentu ierosinātie plaušu bojājumi tika pieminēti gala diagnozē, savukārt astoņos jeb 80% gadījumu tie tika ignorēti. 3) Visbiežākās medikamentu ierosinātu plaušu vaskulītu radioloģiskās izpausmes datortomogrāfijas attēlos ir difūzi matstikla tipa aizēnojumi, kas tika konstatēti 70% pacientu, izsvīdums pleirālā telpā, kuru konstatēja 60% pacientu, 50% pacientu tika konstatētas sabiezētas bronhu sieniņas un 40% pacientu novēroja sabiezētas interlobulārās plaušu septas. 20% pacientu konstatēja medus šūnām līdzīgas izmaiņas un vēl 20% konstatēja retikulāras plaušu audu izmaiņas. 10% pacientu konstatēja arī videnes limfadenopātiju. 4)Ar nelielu pārsvaru šie medikamentu inducētie plaušu bojājumi biežāk izvietojās abu plaušu apikālajos (S1, S2, S3, S4) un bazālajos (S9, S10) rajonos.

Drug induced lung disease is a very important health problem not only worldwide but also in Latvia, because this type of adverse drug reaction is very difficult to diagnose as pathogenesis, risk factors, are not clearly known and as well as it has non-specific clinical, laboratory and radiological scenes. Therefore, drug induced lung vasculitis diagnosis is based on the principle of exclusion, removing the potentially harmful drugs and observing the clinical and radiological picture editing.Methods: The aim of the study was to analize the medical histories and computer tomography pictures of the lungs for those patients that had suspicions about drug induced lung vasculitis after the computer tomography was made in a time period from 01.05.2015. to 01.05.2016. and to find out what kind of medication groups were used more between these patients that has been included in the study. Also we wanted to find out the most tipical radiological signs that can be seen in computer tomography of the lungs in situation of drug induced lung vasculitis. The study included five women and five men. I also analized some big studies about this problem and found a study called Drug-associated acute lung injury: a population-based cohort study [8] that was made in the United States in 2012. This study included 514 patients with acute lung injuries and the incidence of these drug induced lung injuries were 6.6 per 100,000 person-years. So, this also explains why in my study there are included only ten people. Actually, for such a little country as Latvia, it is not quite small number of patients if we compare to the incidence of The United States. Results: 1) The most common used groups of medications between patients that has been included in the study were cardiovascular medications, the next group of medications were chemotherapy drugs and the last ones were antibiotics. 2) After analizing the final diagnozes of all patients we found out that drug induced lung injuries that has been described by a radiologist were mentioned in the final diagnosis only in two or 20% of cases. In the remaining 8 or 80% of cases these drug induced lung injuries were simply ignored. 3) The most common seen radiological signs in computer tomographies of the drug induced lung vasculitis are diffuse areas of ground-glass opacities, that were seen in 7 or 70% of patients, pleural affusion, that has been seen in 6 or 60% of patients, bronchial wall thickening, that has been seen in 5 or 50% of patients, intralobular septal thickening was seen in 4 or 40% of patients. Reticulations were seen in two or 20% of patients and honeycombing was seen in another 2 or 20% of patients. Mediastinal lymphadenophaty was seen in 1 or 10% of patients. 4) Commonly, in 50% of patients, these drug induced lung injuries are place in both lungs apical (S1, S2, S3, S4) and basal (S9, S10) distribution.