Diabēta apmācības nozīme hospitalizēto 2.tipa cukura diabēta pacientu izpratnē par slimības norisi un komplikācijām, tās ietekme uz pacientu līdzestību

Abstract

Diabēta izplatība un biežums pieaug visā pasaulē. Tiek prognozēts, ka cilvēku skaits, kuri slimo ar diabētu pieaugs par 35% 2030. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu. 2014. gadā uzskaitē esošu 2. tipa cukura diabēta (2TCD) pacientu skaits Latvijā sastādīja 79986 tūkstošus, kas procentuāli no kopēja pacientu skaita bija 94,45%. 2015 gadā diabēta dēļ bija reģistrēti 5 miljoni nāves gadījumi, no kuriem 85%-90% ir 2TCD pacienti. Pētījuma mērķis: Noteikt diabēta apmācības ietekmi uz 2TCD gaitu un pacientu līdzestību Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcā stacionētajiem pacientiem. Pētījums ir kvantitatīvs, aprakstošs un balstās uz respondentu anketēšanu. Pētījumā tika iesaistīti hospitalizētie 2TCD pacienti, kuri piekrita atbildēt uz jautājumiem. Respondentu anketēšanu veica šī darba autors. Rezultāti: Pētījumā piedalījās 59 respondenti: 34 sievietes; 25 vīrieši, kuru vidējais vecums bija 71,5 gadi. Pacientu vidējais ĶMI - 31,00 kg/m2, glikēmija - vidēji 8,7 mmol/l, HbA1c - vidēji 8,1%. Vidējais 2TCD ilgums respondentiem bija 12 gadi. 34% no aptaujātajiem pacientiem saņēma tikai insulīna terapiju, savukārt 51% - tikai orālo antidiabētisko terapiju. Visi pacienti tika iedalīti 2 grupās: pētāmā grupā iekļauti tie, kuri bija apmācīti specializētā diabēta apmācības programmā vai individuālo konsultāciju laikā (N=31), kontroles grupā – pacienti, kuri nebija apmācīti vai izglītojušies pašmācības ceļā (N=28). Pētāmās grupas pacientiem, salīdzinot ar kontroles grupu, biežāk bija glikometri (χ2= 7,04; p=,008); viņi biežāk veica paškontroli - glikēmijas mērījumu reizes/nedēļā (χ2= 8,16; p=,043); glikēmijas mērījumu reizes/dienā (χ2= 9,8; p=,020). Apmācību izgājušie pacienti bija labāk informēti par hiperglikēmijas un hipoglikēmijas stāvokļiem (χ2= 6,3; p=,012); biežāk zināja ko darīt hiperglikēmijas laikā (χ2= 12,3 un p=,006); bija labāka izpratne par darbībām hipoglikēmijas laikā (χ2= 7,8 un p=,020) un zināšanas par hipoglikēmijas simptomiem (χ2= 9,0 un p=,003). Tika iegūta vāja pozitīva korelācija starp slimības ilgumu un vizītēm pie ģimenes ārsta (r=,274, p=,038). Secinājumi: Pētījums apliecina, ka diabēta apmācība pozitīvi ietekmē diabēta pacientu līdzestību un pacientu izpratni par slimības norisi. Veiktās pacientu anketēšanas dati parāda, ka apmācītiem pacientiem ir labāka izpratne par rīcību hiperglikēmijas un hipoglikēmiju gadījumā, kas būtiski var ietekmēt pacientu vispārējo veselības stāvokli. Kopš 2009. gada Latvijā nav pieejama valsts apmaksāta diabēta apmācības programma, tādēļ pietiekoši bieži pacienti apmācību nesaņem un ir spiesti pašizglītoties. Būtu nepieciešams aptaujāt lielāku skaitu 2TCD pacientu, lai izdarītu plašākus secinājumus.

Prevalence and frequency of diabetes is increasing worldwide. Is estimated, that the number of patients with diabetes until 2030 will increase by 35 % compared with 2015. In Latvia, statistics shows that number of patients with T2DM in 2014 was 79986 thousands (94,45 % of all). In 2015 diabetes caused 5 million death. Purspose: Define the diabetes education influence on patient’s adherence and the course of disease among hospitalized Pauls Stradins Clinical University Hospital patients. This research is quantitative, descriptive and is based on patient questionnaire survey. In the research participated all hospitalized patients with T2DM, who agreed to answer the questions. Interweaving of patients was made by this work author. Results: In the research participated 59 patients: 34 women; 25 men, average age was 71,5 years. The average BMI was 31,00 kg/m2, average glycaemia 8,7 mmol/L, average HbA1c 8,1%. Average disease duration was 12 years . With insulin therapy – 34 %, with oral antidiabetic medications – 51 %. Patients were separated in two groups , research group were educated in special programs or with personalized counseling (N=31), group of control – patients, who were not educated or have been educated by themselves (N=28).Patients in research group more frequently had glucometers (χ2= 7,04; p=,008); they more frequently made glycaemia measurements times per week (χ2= 8,16; p=,043); glycaemia measurements times per day (χ2= 9,8; p=,020). Patients, who have been educated were more informed about hyper- and hypoglycemia (χ2= 6,3; p=,012); more frequently knew how to act in the case of hyperglycemia (χ2= 12,3 un p=,006); more frequently knew how to act in the case of hypoglycemia (χ2= 7,8 un p=,020) and had better knowledge about hypoglycemia symptoms (χ2= 9,0 un p=,003). There was not significant, but positive correlation between the length of disease and visits to family doctor (r=,274, p=,038). Conclusions: This research confirm, that the education of diabetes patients positively influence patient’s adherence and patient disease understanding. Information, which was gotten from questionnaires, showed that educated patients more frequently knew how to act in the case of hyperglycemia and hypoglycemia , which highly affect patient health. Since 2009 in Latvia diabetes patient education program is not goverment – funded, that’s why patients do not get needed education , as follows a grade of patient education level depends on patient self education. There is a need for more interweaves to make more conclusions.