Deguna elpošanas kvalitātes salīdzinājums astmas un hroniskas obstruktīvas plaušu slimības pacientiem

Abstract

Darba aktualitāte:2011.gadā astmas diagnoze tika uzstādīta 235 miljoniem cilvēku pasaulē, bet HOPS 329 miljoniem. (WHO, Asthma and COPD). Un šo pacientu skaits palielinās ar katru gadu. Slimību terapijas ir vērstas uz to kontroli, bet bieži netiek pievērsta uzmanība augšējiem elpošanas ceļiem, kas ietekmē arī dzīves kvalitāti pacientiem. Šādi pētījumi literatūrā ir sastopami maz. Bieži ir arī novērots, ka pacienti nepievērš uzmanību kāda ir elpošana caur degunu. Ar rinomanometrijas palīdzību objektīvi tiek izvērtēta elpošanas kvalitāte un līdz ar to izvēlētos ārstēšanas metodi. Pētījuma mērķis:Mans darba mērķis ir izvērtēt kāda ir astmas pacientu un hroniskas obstruktīvas plaušu slimības pacientu elpošanas kvalitāte caur degunu. Metodes un materiāli: Pētījumā piedalījās 40 pacienti, 28 ar diagnozi astma un 12 ar diagnozi hroniska obstruktīva plaušu slimība. Pētījuma dalībniekiem tika veikta rinomanometrija un apkopoti spirogrāfijas rezultāti. Datus statiskā analīze tika veikta IBM SSPS Statistics 22.0 programmas versijā. Rezultāti un secinājumi. Rezultātā tika aprēķināts, ka 70% pētījuma dalībnieku ir ar diagnozi astma, bet ar diagnozi hroniska obstruktīva plaušu slimība 30%. Lielākā pacientu daļa pētījumā bija sievietes, tas ir 60%. Visvairāk pacientu bija vecuma grupā no 60 līdz 65 un nedaudz mazāk, vecuma grupās no 45 līdz 60 un no 40 līdz 45 gadiem.Pacientu subjektīvajā novērtējumā 63% pacientu uzskatīja,ka elpo labi caur degunu, bet 37% pacientu,ka elpo slikti. Salīdzinot šos datus ar objektīvo atradni, 63% pacientu tika atrastas vidējas, augstas un ļoti augstas deguna obstrukcijas pakāpes. Nosakot korelāciju starp rinomanometrijas mērījumiem un spirogrāfijas datiem, tika iegūta statistiski nozīmīga korelācija tikai starp efektīvo rezistenci izelpā un Tifno indeksu (P<0.05), kas neapstiprināja ka elpošanas kvalitāte korelē ar plaušu funkcionāliem rādītājiem astmas un HOPS pacientiem. Secinājumi: •Astmas pacientu grupā gaisa plūsmas ietekmējošas obstrukcijas pakāpes tika atrastas 54% pacientu pirms dekongestanta un 43% pēc dekongestanta. •HOPS pacientiem gaisa plūsmas ietekmējoša obstrukcijas pakāpes ir 43% pacientu pirms dekongestanta, kam nav būtiska uzlabojuma pēc dekongestanta. •Pacienti subjektīvi nespēj novērtēt elpošanu caur degunu, lai to novērtētu ir jājautā pacientu sūdzības, jo ne vienmēr pacients pievērš pietiekamu uzmanību elpošanai caur degunu. •Rinomanometrija ir objektīvākā metode deguna rezistences izvērtēšanai astmas un HOPS pacientiem. • Rinomanometrijas dati neuzrādīja pārliecinošu korelāciju ar spirogrāfijas datiem. Statistiski būtiska korelācija tika atrasta tikai starp efektīvo rezistenci izelpā un Tifno indeksu, pēc tā secinu, ka pētījumam vajadzīgs ilgāks laiks un vairāk mērījumu, kas iespējams, dotu lielāku korelāciju starp visiem mērījumiem.

Background: Bronchial asthma and COPD (chronic obstructive pulmonary disease) are an obstructive pulmonary diseases that affected millions of people all over the world. According to the latest WHO estimates (2011), currently 235 million people have asthma and 329 million people have COPD. And the numbers are growing each year. Therapies of the diseases are focused on controlling the symptoms, but in many cases there is not paid much attention to the upper airways, which can greatly affect the patients’ quality of life. There are only few researches conducted regarding this topic. And there have been many cases in clinical practice, where patients are not aware of their nasal functional ability. Rhinomanometry is a form of manometry used in evaluation of the nasal cavity. Rhinomanometry is a standard diagnostic tool aiming to objectively evaluate the respiratory function of the nose. This method allows to choose the appropriate treatment for an individual. Aim of the study: to evaluate the asthma and COPD patients’ quality of breathing through the nose. Method: study is based on 40 patients (28 asthma patients, 12 COPD patients). All patients’ nasal functional ability data has been collected using rhinomanometry. Their spirography results have been collected from medical records and analysed. The statistical analysis has been conducted in IBM SSPS Statistics 22.0 programme. Results and conclusion: In result, 70% of patients had diagnosis asthma and the rest had COPD, most of the participants were women (60%). When asked about their nasal functional ability, 63% of the patients answered that they can freely breathe through their nose, subsequently, 37% admitted that they have difficulty breathing through their nose. However, when compared with an objective data obtained with rhinomanometry, 63% of the patients had medium, high and very high nasal obstructions. Analysing data from rhinomanometry and spirography results, statistically visible correlation was shown between the effective resistance in exhaled air and Tifno index (P<0, 05). This result did not confirm that quality of breathing trough nose has a correlation with spirografy results. Conclusions: Asthma patients showed nasal obstruction in 54% cases before the using of decongestant and in 43% cases after using decongestant. COPD patients showed nasal obstruction in 43% cases before the using of decongestant, and showed no remarkable changes after using decongestant. Many patients objectively cannot evaluate their ability to breathe through their nose, to determine that doctors need to focus on patients’ symptoms. Rhinomanometry is most objective method to evaluate nasal functions on asthma and COPD patients. The rhinomanometry data did not show convincing correlation with the spirography data. Given the fact that the correlation was made only between effective resistance in exhaled air and the Tifno index, it concludes that the studies need more time and measurements in order to achieve