Karikatūru naratīva un metaforu uztveres atšķirības latviešu un krievu auditorijās Latvijā: Krimas aneksijas gadījums

Abstract

Maģistra darba mērķis ir noskaidrot kādi karikatūras elementi ietekmē dažādu informatīvu telpu lasītāju spēju uztvert karikatūru naratīvu un metaforas, kā arī izpētīt, vai pastāv atšķirības karikatūru uztveršanas procesā un uztveršanas rezultātā starp izvēlētajām divām informatīvu telpu pārstāvjiem, proti, latviešiem un krievvalodīgiem. Naratīvā valoda tiek saprasta nevis kā patiesības nodošanas instruments, bet kā jēgas konstruēšanas veids un noteikums. Stāstot šo vai citu stāstu, cilvēki atrodas tālu no patiesas un objektīvas notikumu interpretācijas. Tie konstruē patiesību notikumu vietā, un tā rodas personīga naratīva patiesība, un šī stāsta subjektīva forma padara unikālu cilvēka iekšējas pasaules saprašanas materiālu. Karikatūru analīzes laikā, kā arī VINU intervijas veikšanas laikā tika konstatēts, ka konstruējot karikatūras naratīvus respondenti balstās un savas personīgas un individuālas, pat subjektīvas attēlota notikuma interpretācijas, kā arī uz iepriekšējas pieredzes. Pētījuma rezultāti ļāva secināt ka atšķirības uztveršanā starp krievvalodīgajām un latviešu auditorijas grupām pastāv, taču tiem ir loti individuāls raksturs, līdz ar ko tos nevar piemērot visai Latvijas krievvalodīgai grupai un latviešu grupai. Tāpat pētījuma laikā tika konstatēts, ka faktori, kuri ietekmē publicētu karikatūru naratīva un metaforisko vēstījumu uztveršanas procesu latviešu un krievu auditorijās, galvenokārt ir karikatūrā izmantoti personificēti tēli, kuri darbojas kā identifikācijas punkti ar lasītāju, kā arī respondentu demogrāfiskie datu faktori (vecums, izglītība un nodarbošanās sfēra). Maģistra darba rezultāti var būt noderīgi gan mediju satura veidotājiem, gan naratīvu un metaforu uztveres un karikatūru pētniecības attīstīšanai.

The Master’s thesis purpose is to find out what caricatures elements affects various reader’s ability to perceive cartoons narrative and metaphor, as well as to investigate whether there are differences in cartoon capture process between two selected representatives groups, namely Latvians and Russians. Narrative language is understood not as a truth transfer tool, but as way point in the design and provision. Telling this story or another, people are far from honest and unbiased interpretation of events. They construct the truth on the ground, and it arises from a personal narrative truth, and the story makes a subjective form a unique human inner world of understanding the material. During the caricature analysis and performance “VINE” interview it was found that constructing cartoons narratives respondents opinion is based on their personal and individual, even a subjective interpretation of the event, as well as previous experience. Results of the study led to the conclusion that the differences in reception between Latvian and Russian speaking audience groups exist, but they are very individual character. So the result cannot be applied to the whole Latvia’s groups of Russian-speaking and Latvian-speaking. Also during the study it was found that the factors that affect the publication of cartoons of narrative and metaphorical message reception process in Latvian and Russian auditorium, mainly caricature used personified characters who act as identification points with the reader, as well as respondent’s demographic factors (age, education and occupation industry). The Master's thesis results can be useful for media content creators, in perception of narrative and metaphor and cartoons research development.