Izdegšanas sindroma saistība ar stresa pārvarēšanas stratēģijām un pašefektivitāti medmāsām

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot izdegšanas sindroma saistību ar stresa pārvarēšanas stratēģijām un pašefektivitāti medmāsām. Pētījumā piedalījās 100 respondenti - sievietes, medmāsas, kas savā profesijā strādā vismaz vienu gadu, vecumā no 23 līdz 56 gadiem. Pētījumā tika izmantotas trīs aptaujas - K. Maslakas izdegšanas aptauja (Maslach Burnout Inventory – Human Services, /MBI-HSS/, Maslach, Jackson, & Leiter, 1996), Stresa pārvarēšanas stratēģiju skala (The Coping Orientation of Problem Experience /COPE/ Inventory, Carver, Scheier, & Weintraub, 1989) un Darba pašefektivitātes skala (Occupational Self-efficacy Scale, Schyns & von Collani, 2002). Iegūtie rezultāti parādīja, ka pastāv saistība starp medicīnas māsu izdegšanas sindromu un stresa pārvarēšanas izvairīšanās stratēģijām, kas nozīmē, ka jo vairāk tiek izmantotas izvairīšanās stratēģijas, jo augstāki ir kopējās izdegšanas rādītāji. Tāpat rezultāti parādīja, ka nepastāv saistība starp kopējo izdegšanu un pašefektivitāti. Pētījums atklāja arī pašefektivitātes saistību ar stresa pārvarēšanas izvairīšanās stratēģijām – jo augstāka ir pašefektivitāte, jo mazāk tiek izmantotas izvairīšanās stratēģijas. Kā arī rezultāti parādīja to, ka darba stāžs ir saistīts ar izdegšanas sindroma attīstību, tātad, jo ilgāk māsas strādā savā profesijā, jo lielāka iespēja pastāv, ka viņām attīstīsies izdegšanas sindroms.

The aim of the research was to study burnout syndrome relation with coping and self-efficacy for nurses. The study included 100 respondents – women, nurses, who has worked in their profession at least one year, at age from 23 – 56. Three questionnaires were used in this research - Maslach Burnout Inventory – Human Services, /MBI-HSS/, (Maslach, Jackson, & Leiter, 1996), The Coping Orientation of Problem Experience /COPE/ Inventory, (Carver, Scheier, & Weintraub, 1989), Occupational Self-efficacy Scale, (Schyns & von Collani, 2002). The results showed that there is statistically significant correlation between nurses’ burnout syndrome and coping avoidance indicators, which means that when the avoidance strategy is being used more, then the burnout syndrome figures are becoming higher. Also results showed that there is no relation between burnout and self-efficiency. Research revealed self-efficiency relation to coping avoidance strategies – when the self-efficiency is higher, then coping avoidance strategies are less used. In addition results showed that work experience is connected to the burnout syndrome development – if nurses are working in their profession longer, then there is higher possibility that burnout syndrome will develop for them.