Stresa pārvarēšanas stratēģiju saistība ar personības iezīmēm cilvēkiem ar hroniskām sāpēm

Abstract

Šī maģistra darba mērķis ir analizēt saistību starp stresa pārvarēšanas stratēģijām un personības iezīmēm cilvēkiem, kuri cieš no hroniskām sāpēm, un atbildēt uz pētījuma jautājumiem – 1) kāda saistība pastāv starp personības iezīmēm un stresa pārvarēšanas stratēģijām cilvēkiem ar hroniskām sāpēm?, 2)vai pastāv saistību atšķirības starp personības iezīmēm un pārvarēšanas stratēģijām cilvēkiem ar un bez hroniskām sāpēm?, 3)vai pastāv atšķirības personības iezīmēs un pārvarēšanas stratēģijām cilvēkiem ar un bez hroniskām sāpēm? Pētījumā piedalījās 82 respondenti, kuri cieš no hroniskām sāpēm. 118 respondenti bez hroniskām sāpēm piedalījās pētījumā kontrolgrupā. Pētījumā tika izmantotas 2 standartizētas aptaujas: IPIP Big-Five Factor Markers,(Shmitt, Allik, McCrae, Benet-Martinez, Alkalay, Ault, Austers &al.,2007) un Stresa pārvarēšanas stratēģiju aptauja (The COPE Inventory (COPE))(Carver, Scheier, & Weintraub, 1989), kā arī demogrāfiskā aptauja ar jautājumiem par hronisko sāpju esamību/neesamību. Apkopojot pētījuma rezultātus grupā ar hroniskām sāpēm tika konstatēta statistiski nozīmīga negatīva korelācija starp Apzinīguma skalu un Uz emocijām orientētam stratēģijām, kā arī pozitīva korelācija starp Neirotisma skalu un Uz emocijām orientētam stratēģijām. Kontrolgrupā nav nozīmīgas korelācijas starp augstākminētiem rādītājiem. Tas nozīmē, ka respondentiem, kuri cieš no hroniskās sāpēs, un kuriem piemīt augstie rādītāji Neirotisma skalā, ir lielāka tieksme izvēlēties uz emocijām orientētas stratēģijas.Tajā pašā laikā respondentiem no grupās ar hroniskām sāpēm, kuram piemīt augstie rādītāji Apzinīguma skalā, ir mazāka tendence izvēlēties uz emocijām orientētas pārvarēšanas stratēģijas. Pēc rezultātiem var secināt, ka nepastāv statistiski nozīmīga korelācija starp personības iezīmēm un izvairīšanas stratēģijām abās grupās. Statistiski nozīmīga korelācija starp personības iezīmēm un Uz problēmu orientētam stratēģijām tika novērota tikai kontrolgrupā Labvēlīguma un Atvērtības skalās. Šī darba lielākais ieguldījums ir saistīts ar to, ka tiek aktualizēts jautājums par psiholoģiskās palīdzības nepieciešamību cilvēkiem, kuri cieš no hroniskām sāpēm, lai palīdzētu viņiem izstrādāt konstruktīvākas stresa pārvarēšanas stratēģijas, ņemot vērā pacienta personības iezīmēs.

The aim of this work is to analyze the link between the coping strategies for stress and individual’s personal traits for patients with chronic pain as well as to answer following research questions – 1. What is the relevance between a person’s inner traits and coping strategies for stress for people with chronic pains? 2. Is there a difference in the relevance between person’s inner traits and their coping strategies for stress for people with chronic pain and without the chronic pain? 3. Is there a difference in person’s inner traits and coping strategies for stress for people with chronic pain and without chronic pain? 82 people with chronic pain took part in the research study. 118 people without the pain were in the control group. 2 standard questionnaires were used for this research - IPIP Big-Five Factor Markers,(Shmitt, Allik, McCrae, Benet-Martinez, Alkalay, Ault, Austers &al.,2007) and Questionnaire for strategies for overcoming stress (The COPE Inventory (COPE))(Carver, Scheier, & Weintraub, 1989), along with demographic questionnaire with questions about the existence of chronic pain. While analyzing data from the study group with chronic pain, statistically important correlation between the Responsibility scale and Emotion orientated strategies was determined. A positive correlation between Neurotic scale and Emotion oriented strategies was determined alongside. Control group showed no meaningful correlation between the indicators mentioned above. Thus a conclusion was drawn that people who suffer chronic pain and who show high marks on Neurotic scale are more inclined to choose emotion oriented stress coping strategies ( positive overrating and development, focusing on emotions and letting them go, finding religion, looking for a social support for emotional purposes, acceptance). People from research group with chronic pain and high marks on Responsibility scale were less inclined to choose emotion oriented stress coping strategies. The obtained results indicate that there is no statistically important correlation between one’s personal traits and avoidance strategies in both groups. Statistically important correlation between one’s personal traits and problem oriented strategies was seen only in control group’s Favorable and Openness scales. The biggest input that this work provides for the society is that a matter of providing psychological help for people with chronic pain is being touched upon. The question of helping such people to find structural stress coping strategies taking into account their personal traits is being raised.