Ikdienas iesaiste darbā, ārpusdarba aktivitātes un psiholoģiskā distancēšanās no darba

Abstract

Pamatojoties uz Resursu taupīšanas teoriju (Hobfoll, 1989) un Piepūles-atjaunošanās teoriju (Meijman & Mulder, 1998), šī darba mērķis ir noskaidrot, kā ikdienas iesaiste darbā ir saistīta ar pavadīto laiku ārpusdarba aktivitātēs un psiholoģisko distancēšanos pēc darba. Pētījuma izlasē iekļauti 287 darbinieki, kuri aizpildīja Utrehtas iesaistes darbā, dienas iesaistes darbā, psiholoģiskās distancēšanās no darba aptaujas un ārpusdarba aktivitātēs pavadīto laiku. Netika novērotas statistiski nozīmīgas saistības starp ārpusdarba aktivitātēs pavadīto laiku vai psiholoģiskās distancēšanās līmeni un nākamās dienas iesaistes darbā līmeni, tomēr, pavadot fiziskās aktivitātēs pēc darba vairāk nekā stundu, ir augstāks psiholoģiskās distancēšanās rādītājs vakarā.

Based on Conservation of Resources (Hobfoll, 1989) and Effort-Recovery theory (Meijman & Mulder, 1998), the question of this study is how psychological detachment from work and off-job activities are related to daily or state work engagement. 287 Latvian workers filled out Utrecht work engagement scale, State work engagement questionnaire, Psychological detachment from work scale and time spent on various off-job activities. Psychological detachment or off-job activities are not significantly related to state work engagement next day, although spending time more than 1 hour on physical activities is related to higher psychological detachment from work.