Digitālās prozas stāstīšana un lasīšana

Abstract

Cilvēkiem visapkārt ir digitālās tehnoloģijas, kas ir radījušas jaunus atklājumus un uzlabojumus gandrīz visās iespējamajās jomās, ieskaitot lasīšanu un stāstīšanu. Mūsdienās, veids kā literārais darbs ir pārveidots, pasniegts un lasīts, galvenokārt ir atkarīgs no tehnoloģijas attīstības un ierīcēm, kas pastāvīgi tiek izgudrotas un uzlabotas. Var tikt uzskatīts, ka cilvēkiem ir jāpierod arī pie jauna veida kā tiek stāstīta digitālā proza, kā rezultātā lasīšanas veids var būt citāds, nekā tas ir lasot drukātu prozas darbu. Digitālās un drukātās prozas darba „10:01”, ko sarakstījuši Lans Olsens un Tims Gudrijs, salīdzinājums, un digitālās prozas darbu analīze – „Flight Paths” (2007–), ko sarakstījuši Keita Pulingere, Kriss Džosefs un dalībnieki, un „Loss of Grasp” (2010) kura autori ir Serdžs Bočardons un Vincents Volkarts – noveda pie svarīgiem secinājumiem. Veids, kā teksts ir efektīvi izprasts, ir atkarigs no lasītāja – citiem var būt uzmanības traucējumi, un galvenā doma vai ideja var netikt izprasta. No otras puses, citiem lasītājiem var likties svarīgi tas, ka stāsts ir atdzīvināts, un tas liek lasītājam padarīt to saprotamāku, kad viņam ir iespēja redzēt un dzirdēt svarīgas darba sastāvdaļas, kas ir raksturīgas digitālajai prozai. Drukātā vai digitālā prozas darba lasīšanas laikā, pats svarīgākais ir concentrēties uz varoņa jūtām, domām un emocijām, un arī darba galveno domu un kompozīciju, nevis darba stāstījuma hronoloģiju. Atslēgvārdi: digitālā proza, digitāls teksts, drukāts teksts, digitālās prozas lasīšana, digitālās prozas stāstīšana.

People are surrounded by digital technology that has generated new developments in almost every possible area, including reading and storytelling. Nowadays the model of how a literary work is transformed and provided and how people read it is generally dependent on technological innovations and devices which constantly are invented and improved. It can be considered that people also need to get accustomed to the new way of storytelling of digital fiction where different manner of reading can appear rather it is while reading printed fictions. The comparison of digital and printed fiction of the novel “10:01” (2005) by Lance Olsen and Tim Guthrie and analysis of works “Flight Paths” (2007–) by Kate Pullinger, Chris Joseph and participants, and “Loss of Grasp” (2010) by Serge Bouchardon and Vincent Volckaert have led to relevant conclusions. The manner of effective perception of the text is reader-dependent; some may feel distracted and thus message and idea can be lost, while others may found immensely important to make the story become alive and more understandable seeing and hearing important elements. The most important aspects, while reading the text, are to concentrate on the characters’ feelings, thoughts, emotions, the main idea and composition rather than on the chronological order of the narrative. Key words: digital fiction, digital text, printed text, reading digital fiction, digital fiction storytelling.