Cilvēku tirdzniecības krimināltiesiskais raksturojums Latvijā un ārvalstīs

Abstract

Cilvēku tirdzniecība ir noziegums, kas mūsdienās skar ikvienu pasaules valsti. Katru gadu aptuveni 4 miljoni cilvēku tiek pārdoti un nonāk verdzības stāvoklī. Lai arī ir pagājuši vairāki gadsimti, kopš verdzība oficiāli ir atcelta, joprojām- cilvēki pārdod cilvēkus. Darba mērķis ir analizēt starptautiskā un nacionālā mēroga normatīvos aktus un vērst uzmanību uz katra uzdevumu un nozīmi cilvēku tirdzniecības apkarošanā; pētīt kaimiņvalstu normatīvo regulējumu cīņā pret cilvēku tirdzniecību, analizēt Latvijas tiesu praksi un konstatēt aktuālos problēmjautājumus; baltoties uz pētījuma rezultātā gūtajiem secinājumiem, sniegt priekšlikumus grozījumu veikšanai Krimināllikumā. Mērķa sasniegšanai tika pētīta verdzības vēsturiskā attīstība, analizēts un savstarpēji salīdzināts starptautisko normatīvo aktu regulējums cilvēku tirdzniecības noziegumu apkarošanā, kā arī dots ieskats Krievijas, Igaunijas, Lietuvas un Vācijas likumdevēju kriminālkodeksu pantos, kuri aizliedz cilvēku tirdzniecību un šā nozieguma formas. Autore veica krimināltiesisko analīzi Krimināllikuma 1541 pantā ietvertajam noziegumam – cilvēku tirdzniecībai, kā arī šā nozieguma paveidam- personas nosūtīšanai seksuālai izmantošanai, kurš ietverts 1651 pantā. Darba izstrādes laikā, pētot Latvijas tiesu praksi attiecībā uz cilvēku tirdzniecības noziegumiem tika konstatētas problēmas dalībā izdarītu noziegumu nošķiršanā, kā arī vienveidīga sodu piemērošanas prakse par dažāda smaguma noziegumu izdarīšanu. Autore ir vērsusi uzmanību uz grozījumiem Krimināllikumā attiecībā uz iedzīvošanās nolūka izslēgšanu no kvalificēto pazīmju kopuma cilvēku tirdzniecības noziegumos, ka arī stingrākas kriminālatbildības piemērošanu personām, kuras izdarījušas cilvēku tirdzniecības noziegumus pret divām vai vairākām personām. Cilvēku tirdzniecības apkarošanā lielu pretestību rada prostitūcijas legalizācija, jo, kā rāda tiesu prakse, valstis, uz kurām tiek sūtīti upuri lielākoties ir tās, kur nodarbošanās ar prostitūciju nav aizliegta. Prostitūcijas legalizācija veicina ar vien jaunu cilvēku tirdzniecības noziegumu izdarīšanu.

The trafficking in human beings is a crime that exists in all countries around the world. Every year 4 million people becomes a slaves by human trade. Already many centuries passed since slavery is canceled, but still people sells another people. The aim of the research is to make attention for international and local conventions that helps to fight with human trafficking; analyze situation in neighbour countries; analyze judicial practice in Latvia and to highlight actual problems; according to deduction from research, give proposals for amendment in the Criminal Law. To receive the goal, the authour made research of the slavery history development, compared international constitutions and gave a wiev in Russia, Estonia Lithuania and Germany Criminal code that prohibits trafficking in human beings and its forms of crime. Author made an analyze in Criminal Law of article Nr. 1541that explanes human traficcking as a crime and article Nr. 1651 that interprets the kind of human trade by sending a person for sexual explotation. During analyze in sentences of Latvian courts, author recognize problems of criminal group forms seperation and inappropriate punishment for convicted persons in trafficking in human beings. Author also propose to make amendments in Criminal law to exclude intent of enriching in human trafficking crime and apply stronger liability for persons, who comitted a crime against two or more persons . The bigesst problem of struggle against trafficking in human beings is validation of prostitution. Based on judicial practice human trafficking victims usually are sent to the countries where prostitution is legal. The legalization of prostitution makes a new crimes in trafficking in human beings.