Pārstrādātie lis pendens noteikumi Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 1215/2012 un to ietekme uz civilprocesu Eiropas Savienībā

Abstract

Lis pendens un saistīto prasību noteikumi ir viena no nozīmīgākajām Eiropas Savienības civilprocesa regulējuma sastāvdaļām, kas nepieciešama tā saucamās Brisele I regulas par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi mērķu sasniegšanai. Šie noteikumi ir instruments, ar kura palīdzību nepieļaut paralēlas tiesvedības par vienu un to pašu priekšmetu un kā izvairīties no nesavienojamiem, neizpildāmiem spriedumiem. Darba mērķis ir iepazīties ar noteikumu piemērošanas vēsturi dalībvalstīs, to pārstrādes iemesliem un vērtēt, kā pārstrādātās Brisele I regulas Nr.1215/2012 normatīvā regulējuma izmaiņas varētu izsaukt gan Eiropas Savienības tiesas judikatūras maiņu, gan nacionālo tiesu prakses maiņu. Pētījuma rezultātā tiek norādīts, ka lis pendens un saistīto prasību noteikumu un pārstrādātās regulas piemērošanas laikā dalībvalstu tiesas saskaras ar dažādām problēmām, kuras nepieciešams risināt kompleksi un pārlieku nevilcinoties.

Lis pendens and related actions rules is one of the most important components of the European Union civil procedure law, so necessary to achieve the goals set out in the so called Brussels I Regulation on jurisdiction and the recognition and enforcement of judgments in civil and commercial matters. These rules are an instrument used to not tolerate parallel proceedings involving the same cause of action and between the same parties in the European Union legal system, and to avoid irreconcilable and non-enforceable judgments. The objective of this research is to get acknowledged with the history of application of rules, the reasons behind revision of those, and to evaluate how the recast Brussels I regulation No1215/2012 could cause change of the European Court of Justice jurisprudence and member state case law . In conclusion author draws attention that member state courts encounter several problems when applying lis pendens and related actions rules and the recast Brussels I regulation as such. These problems should be tackled in a complex manner and without delays.