Pēcoperācijas komplikāciju un dzīvildzes analīze Latvijas Onkoloģijas centrā operētiem pacientiem ar aizkuņģa dziedzera vēzi
Author
Opincāns, Jānis
Co-author
Latvijas Universitāte. Medicīnas fakultāte
Advisor
Sīviņš, Armands
Date
2016Metadata
Show full item recordAbstract
Aizkuņģa dziedzera vēzis ir onkoloģiska saslimšana ar agresīvu gaitu, zemu dzīvildzi un vēlīnu stadiju diagnostikas brīdī, kad radikālā operācija ir iespējama vien aptuveni katram piektajam pacientam. Pārējos gadījumos pielieto paliatīvu ķirurģisku vai konservatīvu ārstēšanas metodi. Tā kā radikāla operācija bieži ir traumatiska un ar augstu komplikāciju risku, darba mērķis ir retroespektīvi noskaidrot dzīvildzes atškirības radikāli un paliatīvi operētiem pacientiem ar aizkuņģa dziedzera audzēju. Analizēti tiek arī iespējamie riska faktori, kas ietekmēja pēcoperācijas komplikāciju attīstību un dzīvildzi. Pētījuma ietvaros tika izveidota datubāze, kurā tika apkopota informācija no pacientu slimības vēsturēm, kas tika stacionēti RAKUS stacionārā “Latvijas Onkoloģijas centrs” un apstrādāta datu analīzes programmā. No iegūtajiem datiem var secināt, ka vidējais dzīves ilgums operētiem pacientiem Latvijā ir 64 gadi, kas ir tikai par 1 gadu zemāks nekā vidēji pasaulē. Kaut arī pēc radikālām aizkuņģa dziedzera operācijām komplikāciju attīstīšanās risks ir divreiz augstāks nekā pēc paliatīvām operācijām, vidējā dzīvildze radikāli operētiem pacientiem ir divas reizes ilgāka nekā paliatīvi operētiem pacientiem. Izdalot vīrišķo dzimumu kā pasaulē pieņemto riska faktoru aizkuņģa vēža attīstībai, var apgalvot, ka Latvijā vīriešu dzimumam ir mazāks aizkuņģa dziedzera vēža attīstības risks nekā sievietēm. Arī pacientiem ar paaugstinātu ĶMI kā riska faktoru dzīvildze pēc operācijas ir augstāka nekā pacientiem ar zemu vai normālu ķermeņa svaru. Dzeltes, kā primārā iemesla, dēļ kā pacients vērsās pie ārsta, gadījumā, dzīvildze ir par 20% ilgāka nekā pacientiem bez dzeltes. Savlaicīga agrīna diagnostika ar iespējamu radikālu ķirurģiskas ārstēšanas metodes izvēli pagarinātu dzīvildzi gandrīz divas reizes pacientiem ar aizkuņģa dziedzera vēzi. Pancreatic cancer is an oncological disease with an aggressive pace, low survival and diagnosed in late stages when radical surgery is only available for approximately every fifth patient. In other cases, palliative surgery or conservative treatments are used. Due to the radical surgery often being traumatic and having a high complication risk, the main aspect is to retrospectively find out the difference in survival of pancreatic tumor patients operated radically and by palliative surgery.
Possible risk factors are also analyzed, which influence the development of postoperative complications and survival. In the frameworks of investigation, database was created of the information gathered from the medical records of the patients, that were hospitalized in Riga Eastern Clinical University Hospital stationary “Latvian Oncology Centre” and processed on the data analysis program. From the data obtained, it can be concluded that the average life expectancy for operated patients in Latvia is 64 years, which is 1 year lower than the world average. Although the complication development risk of radical pancreatic surgeries is twice higher than after palliative surgeries, the average lifespan of radically operated patients is twice longer than for patients operated by palliative surgery. Distributing male gender as the accepted risk factor for development of pancreatic tumor, it can be argued that, in Latvia males have a lower development risk of pancreatic tumor than females. Also, patients with increased BMI (Body Mass Index) as a risk factor, survival after surgery is higher than for patients with a lower or normal body mass. Jaundice, as a primary cause for patient to turn to doctor, in this case, survival is increased by 20% than for patients without jaundice. Early and well- timed diagnostics with possible surgical radical treatment choice would extend lifespan almost twice for patients with pancreatic cancer.