Vaginālās dzemdības pēc ķeizargrieziena operācijas anamnēzē

Abstract

Darba aktualitāte: pamatojoties uz to, ka ka pasaulē pieaug veikto ķeizargriezienu operāciju skaits sieviešu grupā ar ķeizargrieziena operāciju anamnēzē. Turpretim vaginālo dzemdību skaits šajā grupā samazinās. Tādēļ ir izvērtējami riski saistībā ar vaginālām dzemdībām pēc ķeizargrieziena operācijas anamnēzē. Darba mērķis: noskaidrot un izvērtēt biežākos riskus un riska faktorus gan no mātes puses, gan no augļa puses, secinot, kuri no tiem negatīvi vai pozitīvi ietekmē vaginālu dzemdību norisi pēc ķeizargrieziena operācijas anamnēzē. Materiāli un metodes: Retrospektīvā, aprakstošā pētījumā bija analizēti ambulatorajās kartiņās iekļautie dati, kuru iegūšana balstījās uz speciāli izstrādātu datu reģistrācijas anketu. Pētījums norisinājās Jelgavas pilsētas reģionālā slimnīcā laika posmā no 2013.gada jānvara līdz 2015.gada decembrim. Pētījumā tika analizēti 74 sieviešu dati, kuras meģināja dzemdēt vagināli pēc ķeizargrieziena operācijas anamnēzē. Pētījums saņēmis LU EKMI apstiprinājumu. Iegūtie dati tika analizēti ar MS Excel un IBM SPSS 23.0 programmām. Rezultāti: JPS laikā posmā no 2013.gada jānvara līdz 2015.gada decembrim kopumā norisinājās 2977 dzemdības, no kurām vagināli norisinājās 2512 dzemdības un operātīvi 465 dzemdības. Vaginālās dzemdības pēc ķeizargrieziena operācijas bija 74 dzemdības, kuras beidzās, kā vaginālās dzemdības 67 gadījumos un operātīvi 7 gadījumos. Biežākā akūta ķeizargrieziena operācijas indikācija bija primāra dzemdību darbības disfunkcija (n=3; 43%). Respondentu grupā sievietes ar 1 ķeizargrieziena operāciju anamnēzē ir visvairāk (n=70; 94,59%). Vidējais vecums ir 30,13 ± 4,8 gadi. Vidējais ķermeņa svars ir 70,74 ± 12,34 (kg). Vidējais ĶMI ir 24,05 ± 4,35 kg/m2. Vidējais grūtniecību skaits ir 2,6 ± 0,88 grūtniecības. Vidējais dzemdību skaits ir 2,3 ± 0,47 dzemdības. Vidējais abortu skaits ir 1,53 ± 0,72 aborti. Vidējais dzemdību sākums ir 39,28 ± 1,24 gestācijas nedēļas. Vidējais jaundzimušo piedzimšanas svars ir 3479,05 ± 360,84 (g). Vidējais dzemdes rētas biezums respondentu grupā ir 3,93(mm). Dzemdību stimulācija bija pielietota 55 no 74 sievietēm un visvairāk pielietota dzemdību stimulācija ir ar oksitocīnu (n=32/55; 43,24%). Vidējais dzemdību ilgums ir 8,41 ± 2,26 stundas ilgi. Analizējot korelācijas, konstatēts, ka pastāv vāja, bet statistiski ticama, pozitīva korelācija (r=0,277; p=0,015) starp mātes ĶMI un jaundzimušā svaru. Secinājumi: sievietēm ar ķeizargrieziena operāciju anamnēzē dzemdēt vagināli ir droši 90,55%. Būtiskākie riska faktori ir sievietes vecums, ķermeņa svars, ĶMI, ķeizargriezienu operāciju skaits anamnēzē, dzemdību sākums nedēļās, jaundzimušā svars, TVUS vai TAUS dzemdes rētas biezums un stāvoklis. Papildus jāievēro ietekmējošus faktorus no pielietota dzemdību stimulācijas veida. Biežākais riska faktors nebija konstātēts, bet zināms, ka noteiktiem riska faktoriem pastāv noteikts risks, kas rezultātā var negatīvi atspoguļoties uz vaginālu dzemdību iznākumu.

Background: The number of caesarean sections performed in a group of women with a history of caesarean section is increasing. In contrast, the number of vaginal births in this group decreases. It is therefore appropriate to examine the risks associated with vaginal birth after caesarean section history. Objective: To examine and analyse the most common risks and risk factors, both from maternal and fetal side, concluding which of them have a negative or positive effect on vaginal birth after caesarean section history. Materials and Methods: In a retrospective, data included in outpatient cards were analysed in a descriptive study, the acquisition of outpatient cards was based on a specially designed data registration form. The study took place in Jelgava, SIA “Jelgavas Pilsētas slimnīca” regional hospital (JPS) and the data were collected during the period from January 2013 to December 2015. The study analysed data of 74 women who tried to give birth vaginally after a caesarean operation history. The study received LUEKMI approval.The obtained data were analysed with MS Excel and SPSS 23.0 programs. Results:During the period from January 2013 to December 2015 a total of 2,977 births took place in JPS, 2,512 of which were vaginal births and 465 were surgical delivery.There were 74 vaginal births after a history of caesarean section, 67 of which ended in vaginal childbirth and surgically in 7 cases.Frequent acute caesarean section indication was primary uterine dysfunction (n = 3; 43%).Most women in the respondent group had one caesarean section (n = 70; 94.59%).The average age of the group is 30.13 ± 4.8 years.The average body weight is 70.74 ± 12.34 (kg).The average BMI is 24.05 ± 4.35 kg/m2.The average pregnancy rate is 2.6 ± 0.88 pregnancy.The average number of births was 2.3 ± 0.47 childbirth.The average number of abortions is 1.53 ± 0.72 abortions.The average birth start is 39.28 ± 1.24 gestational weeks.The average newborn birth weight is 3479.05 ± 360.84 (g).The average thickness of the uterine scar in the group of respondents is 3.93 (mm).Labor induction was applied in 55 of 74 women and the most used method of induction is with oxytocin (n = 32/55; 43.24%).The average delivery period is 8.41 ± 2.26 hours.By analysing the correlation, it was found that there is a weak but statistically significant positive correlation (r = 0.277; p = 0.015)between maternal BMI and newborn weight. Conclusions:Women with a history of caesarean operations are safe to give birth vaginally 90.55%.The most important risk factors are woman’s age,body weight,BMI,number of cesarean sections previously done,birth beginning weeks, newborn’s weight,TVUS or TAUS uterine scar thickness and condition.In addition,influence of the type of labor induction used has to be accounted for.The most common risk factor was not found,but it is known that certain risk factors have a certain risk associated with them, which as a result may adversely affect vaginaly birth outcome.