Kuņģa vēža un pirmsvēža stāvokļu saistība ar autoimūnu gastrītu

Abstract

Ievads. Kuņģa atrofija un H.pylori infekcija ir labi zināmi kuņģa vēža riska faktori, bet autoimūna gastrīta nozīme kuņģa vēža attīstībā nav pilnīgi skaidra. Darba mērķis. Izpētīt antiparietālo šūnu antivielu (APCA) un antivielu pret iekšējo faktoru (IFA) izplatības un vērtību atšķirības pacientiem ar kuņģa vēzi un pirmsvēža stāvokļiem, un saistību ar H.pylori infekciju. Materiāli un metodes. Tika izmeklētas APCA un IFA vērtības un to saistība ar H.pylori IgG vērtībām pacientiem ar morfoloģiski apstiprinātu kuņģa vēzi un pirmsvēža stāvokļiem. Par pozitīvām APCA un IFA vērtībām tika uzskatītas vērtības ≥25 vienībām. Par pozitīvu H.pylori infekciju tika spriests, vadoties pēc IgG rezultātiem (poz. ≥30 vienības). Pepsinogēnu attiecība (PgI/PgII) zemāka par trīs tika izmantota kuņģa atrofijas noteikšanai. Rezultāti. Pētījumā iekļauti 1848 pacienti (66% sievietes, 34% vīrieši, vecumā no 14 līdz 91 gadam, vidējais vecums 62 gadi), kuri analizēti astoņās grupās – OLGIM 0 (1030), OLGIM I-II (405), OLGIM III-IV (61), displāzija (18), korpusa atrofija (54), antrum atrofija (34), panatrofija (17), adenokarcinoma (229). Kuņģa vēža grupā APCA izplatība bija 10% pacientu, bet IFA 2%. Savukārt augstākā APCA un IFA izplatība bija korpusa atrofijas grupā (attiecīgi 57% un 11%). Atrofiskas gļotādas apstākļos kuņģa adenokarcinomas grupa pēc APCA vērtībām statistiski ticami atšķīrās no OLGIM 0 grupas (mediāna 57,17 (49,52-74,41) un 93,93 (58,74-118,55); p=0,03). Pēc IFA vērtībām statistiski ticama atšķirība bija starp OLGIM 0 un korpusa atrofijas grupu (mediāna 33,78 (26,55-59,57) un 94,28 (51,68-148,06); p=0,038). Statistiski ticama negatīva korelācija bija starp APCA, IFA un PgI/PgII attiecību (attiecīgi r = -0,314; p<0,001 un r = -0,524; p=0,002). Inficēti ar H.pylori bija 50% pacientu ar APCA, bet 44% pacientu ar IFA. Augsts APCA un IFA līmenis korelēja ar zemu H.pylori IgG līmeni (attiecīgi, r = -0,267; p<0,001 un r = -0,708; p=0,015). Secinājumi. Autoimūna gastrīta biomarķieri ir pozitīvi katram desmitajam kuņģa vēža pacientam un katram otrajam korpusa atrofijas pacientam. APCA un IFA vērtības ir statistiski ticami augstākas kuņģa korpusa atrofijas grupā. Pieaugot APCA un IFA vērtībām, palielinās kuņģa gļotādas atrofijas smaguma pakāpe, bet samazinās H.pylori IgG vērtības. Atslēgvārdi. Antiparietālo šūnu antivielas; Antivielas pret iekšējo faktoru; Autoimūns gastrīts; Kuņģa vēzis; H.pylori.

Introduction. Gastric atrophy and H.pylori infection are well known risk factors of gastric adenocarcinoma, but the relevance of autoimmune gastritis in gastric adenocarcinoma development is not entirely clear. Aim of the study. To determine a difference of the prevalence and levels of antiparietal cell antibodies (APCA) and intrinsic factor antibodies (IFA) in patients with gastric cancer and precancerous lesions and relationship with H.pylori infection. Materials and Methods. APCA and IFA levels and their associations with H.pylori IgG levels in patients with morphologically confirmed gastric adenocarcinoma and precancerous lesions was studied. The cut-off value of positive APCA and IFA was ≥25 units, but of H.pylori IgG ≥30 units. The cut-off value of pepsinogens ratio (PgI/PgII)<3 was used to detect gastric atrophy. Results. The study included 1848 patients (66% women, 34% men, aged 14 to 91 years old, average age 62 years) analyzed into eight groups - OLGIM 0 (1030) OLGIM I-II (405), OLGIM III-IV (61), dysplasia (18) corpus atrophy (54), antrum atrophy (34) panatrophy (17), adenocarcinoma (229). The highest prevalence of APCA and IFA were found in corpus atrophy group (57% and 11%), while in gastric cancer patients respectively 10% and 2%. Statistically significant differences in APCA levels with PgI/PgII<3 were found between gastric adenocarcinoma and OLGIM 0 (median 57,17 (49,52-74,41) and 93,93 (58,74-118,55); p=0,03). Statistically significant difference in IFA levels was found between OLGIM 0 and corpus atrophy (median 33,78 (26,55-59,57) and 94,28 (51,68-148,06); p=0,038). Statistically significant correlation was found between APCA, IFA and PgI/PgII ratio (r = -0,314; p<0,001 and r = -0,524; p=0,002). Prevalence of H.pylori infection in patients with positive APCA was found to be 50%, but IFA 44%. Hight APCA, IFA levels correlated with low H.pylori levels (r = -0,267; p<0,001 and r = -0,708; p=0,015). Conclusions. Autoantibodies were detected in only 1 of 10 patients with gastric cancer and every second patient with corpus atrophy. The presence of autoantibodies is higher in the corpus atrophy group. Increasing APCA and IFA levels, increased severity of gastric mucosal atrophy, but reduced H.pylori IgG levels. Keywords. Antiparietal cell antibodies; Intrinsic factor antibodies; Autoimmune gastritis; Gastric cancer; H.pylori.