Radiofrekvences katetra ablācijas metodes ilgtermiņa efektivitāte pacientiem ar mirdzaritmiju

Abstract

Ievads: Priekškambaru mirdzaritmija jeb ātriju fibrilācija (ĀF) ir visbiežāk sastopamais aritmijas veids, kas skar aptuveni divus procentus no kopējas populācijas. Risks saslimt ar ĀF pieaug līdz ar vecumu. Pēdējos gados pasaulē un arī Latvijā tiek izmantota mazinvazīva procedūra - radiofrekvences katetra ablācija (RFKA). Šī ārstēšanas metode ir indicēta pacientiem ar ĀF, kura turpina persistēt un recidivēt, neskatoties uz adekvātu medikamentozu terapiju. Ablācijas metodes pamata mērķis ir izārstēt ĀF un uzlabot pacienta dzīves kvalitāti, samazinot slimības simptomātiku. Pētījuma mērķis: Novērtēt radiofrekvences katetra ablācijas ilgtermiņā efektivitāti pacientiem ar ĀF. Materiāli un metodes: Paula Stradiņa klīniskas universitātes slimnīcas 11.nodaļā no 2014.gada līdz 2015. gada decembrim veikts prospektīvs pētījums, kurā kopumā tika iekļauti 60 pacienti, kas tika sadalīti divās grupās pa 30 cilvēkiem: pētāmo grupā un kontroles grupā. Pētāmajai grupai tika atlasīti pacienti ar ĀF, kuriem tika veikta RFKA. Kontroles grupā – pacienti ar ĀF paroksismiem, bet RFKA tiem nebija veikta. Datu statistiska apstrāde veikta ar SPSS Statistics 22 programmu. Rezultāti: RFKA grupā (n=30) paroksismāla forma - 33,3 % un persistējoša - 66,7 %, savukārt kontroles grupā (n=30) paroksismālā ĀF forma – 46,7%, bet persistējošā ĀF – 53,3%. Pēc veiktās RFKA pacientiem uzlabojās simptomātika, 33,3% pacientu vispār neuzrāda sūdzības. RFKA grupai dzīves kvalitāte ir krietni uzlabojas bija 51,57±10,81, pēc RFKA - 71,20 ±12,01. Kontroles grupai - 48,03 ±9,91. ĀF recidīva nebija - 60 % (n=18), ĀF recidīvs bija – 40% (n=12). Kontroles grupā, neskatoties uz antiaritmisko terapiju, ĀF paroksismi - 100 %. RFKA pacientu grupai ar ĀF recidīvu LAVI –29,58 ml/m2, savukārt grupai bez ĀF recidīva – 23,83 ml/m2 (p=0,001). RFKA grupai ar ĀF recidīvu ĶMI % bija - 27,01 ± 5,02, grupai bez ĀF recidīva ĶMI % - 24,46 ± 3,34 (p=0,106). Abām grupām ir augsts insulta risks, bet zems asiņošanas risks. Pēc ablācijas pacientiem bija uzsākta antikoagulācijas terapija ar tiešiem POAK, novērtējot insulta risku pēc CHA_2 DS_(2 )–VASC. Pēc RFKA lielākā daļa pacientu kontrolē sirds frekvenci ar beta-blokatoriem, atteicoties no Amiodarona vai Propafenona lietošanās. Secinājumi: Pēc RFKA uzlabojās simptomātika un dzīves kvalitāte. ĀF recidīvi tika konstatēti 40 %, kontroles grupai – 100%. LAVI ml/m2 ietekmē ĀF recidīvu biežumu (p=0,001). ĶMI % neietekmē ĀF recidīvu biežumu (p=0,106). Pētāmas grupas un kontroles grupas pacientiem ir augsts insulta risks. Lielākai daļai pacientu ir zems asiņošanas risks. Pēc RFKA samazinājās antiaritmisko medikamentu devas pacientiem sirds ritma kontrolei.

Introduction: Atrial fibrillation (AF) is the most common type of arrhythmia, affecting approximately two percent of the total population. The risk of developing AF increases with age. Minimally invasive procedure – radio frequency catheter ablation (RFCA) was used in the world and also in Latvia, in recent years. This method of treatment is indicated for patients with AF symptoms that persist in spite of adequate medicament therapy, including heart rhythm and frequency control. Basic goal of ablation methods is to cure AF and improve the patient's quality of life by reducing disease symptoms. Aim of the research: To evaluate the radiofrequency catheter ablation long-term efficacy for patients with AF. Materials and Methods: A prospective research that included a total of 60 patients who were divided into two groups of 30 people: the studied group and the control group, was conducted in Pauls Stradins Clinical University Hospital 11.department, starting from the year 2014 to December 2015. For the studied group were selected patients with AF undergoing RFCA. In the control group – patients with AF paroxysms, but not treated with RFCA. The statistical processing of the data was performed using SPSS Statistics 22 program. Results: In the RFCA group (n = 30) paroxysmal form – 33,3% and persistent – 66,7%, while in the control group (n = 30) paroxysmal AF Form – 46,7%, and persistent AF – 53,3%. Symptoms of patients have improved after carrying out RFCA, 33,3% of patients have no complaints at all. The quality of life of RFCA group has much improved – was 51, 57 ± 10,81, after RFCA – 71,20 ± 12,01. Control group – 48.03 ± 9.91. There was no relapse of AF for – 60% (n = 18), relapse of AF was for – 40% (n = 12). In the control group, despite antiarrhythmic therapy, the AF paroxysm was – 100%. For the RFCA group of patients with AF relapse LAVI –29,58 ml/m2, while the group without AF recurrence – 23,83 ml/m2 (p = 0,001). RFCA group with AF relapses had BMI% – 27,01 ± 5,02, the group without AF recurrence had BMI% – 24,46 ± 3,34 (p = 0,106). Both groups are at high risk of stroke, but low risk of bleeding. After ablation anticoagulation therapy with direct POAC was started for patients after ablation, evaluating the risk of stroke per CHA_2 DS_(2 )–VASC. After RFCA most patients control heart rate with beta-blockers, refusing from Amiodarone and Propafenone. Conclusions: After RFCA symptomatics and quality of life are improving. AF relapses were detected in 40%, in the control group – 100%. LAVI ml/m2 is affecting the relapse frequency of AF (p = 0,001). BMI% does not affect the frequency of AF relapses (p = 0,106). Both groups are at increased risk of stroke. The majority of patients have low bleeding risk. After RFCA the majority of patients are receiving fewer doses of antiarrhythmic medicaments.