Sirds asinsvadu sistēmas bojājumi atkarībā no slimības aktivitātes pakāpes pacientiem ar sistēmisko sarkano vilkēdi
Author
Grebņeva, Viktorija
Co-author
Latvijas Universitāte. Medicīnas fakultāte
Advisor
Andersone, Daina
Date
2016Metadata
Show full item recordAbstract
KOPSAVILKUMS Sistēmiskā sarkanā vilkēde (SSV) ir hroniska autoimūna saistaudu sistēmas slimība , kas saistīta ar daudzu iekšējo orgānu bojājumiem, ko izraisa autoimūnais process. Manā pētījumā bija atlasīti 52 ambulatorie pacienti. Sieviešu dzimuma izplatība bija lielāka nekā vīriešu dzimuma kontroles grupā, kas nozīmē, ka sievietem ir lielāka nosliece saslimšanai ar sistēmisko sarkano vilkēdi , kā arī palielinātu aterosklerozes risku. Pētījumā izmantoju SLEDAI ( Systemic lupus erythematosus disease activity index ) skalu, kuru tika sadalīta pēc pakāpem: •1.pakāpe – neliela aktivitāte SLEDAI 1-5 ; •2. pakāpe – vidēja aktivitāte SLEDAI 6-10; •3.pakāpe – augsta aktivitāte SLEDAI 11-19; Izšķir SLEDAI piecas pakāpes Nulles pakāpe – nav aktivitātes SLEDAI un nulle punktu; ļoti augsta aktivitātes SLEDAI atbilst 20 un vairāk punktiem. Tās parāda, ka manā pacientu grupā ļoti augstas aktivitātes SLEDAI izplatība nebija sastopama. SSV slimības aktivitātes izvērtēšana skaitliski ir būtiska, lai izvēlētos visprecīzāko ārstēšanas metodi pacientiem, jo terapijas mērķis ir uzlabot pacienta dzīves kvalītāti, atbrīvot no sāpem un ciešanām un galvēnais mērķis ir slimības remisija. Reimatoloģijā izmanto dažādas slimības aktivitātes izvērtēšanas metodes. Savā retrospektīva pētījumā, izvērtējam lipīdu profilu, imūnoloģijas analīzes, diagnostisku kritēriju veidus un izplatības biežumu, elektrokardiogrammas slēdzienus un salīdzinājām tos ar SLEDAI pakāpem. Darba mērķis: Noteikt sirds asinsvadu sistēmas bojājumus un riska faktorus pacientiem ar sistēmisko sarkano vilkēdi Darba uzdevumi: 1. Sistēmas sarkanas vilkēdes pacientu slimības vēstures retrospektīva analīze 2. Noteikt un izvērtēt EKG rādītājus pacientiem ar SSV (funkcionālas diagnostikas nodaļa) 3. Noteikt lipīdu profila rādītajus 4. Noteikt imunoloģiskos rādītajus 5. Veikt iegūto rezultātu analīzi un savstarpējo saistību Darba metodes: Pētījumam nepieciešamā datu apkopošana notika Paula Stradiņu Klīniskās Universitātes (PSKUS) slimnīcas funkcionāla un diagnostiska nodaļā. Veikta pacientu retrospektīva analīze PSKUS arhīvā. Arhīvā tika izanalizētas pacientu imūnoloģijas, bioķimijas, laboratorijas materiālu bāzes. Pētījumā iesaistīti pacienti, kuri ambulatori ārstējas PSKUS Reimatoloģijas centrā. Katram pacientam bija izanalizēti SLEDAI skala ( sistēmas sarkanas vilkēdes aktivitātes indeks); EKG dati un slēdzieni; SLE diagnostiskie kritēriji; ANA, anti-ds DNS, C3, C4, antivielas pret kardiolīpiniem, antivielas pret fosfolipīdiem IgG klases, antivielas pret fosfolipīdiem IgM klases; lipīdu profils. Rezultāti: Manā retrospektīva petījumā bija iekļauti 52 ambulatorie pacienti, no tiem 2 vīrieši ( 3,85%) un 50 sievietes ( 96,15%), vecumā no 22 gadiem līdz 85 gadiem, vidējais vecums 47, 28 ( 48 gadi). Vairāk nekā pusei pacientu ar sistēmisko sarkano vilkēdi novēro izmaiņas EKG. Visbiežākās izmaiņas bija ritma traucējumi, vadīšanas traucējumi un ST segmenta pacēlums. Pētījumā iegūti statistisk SUMMARY Thesis basis: Systemic lupus erythematosus (SLE) is a chronic autoimmune disease of connective tissue , that can affect almost any organ system, caused by the autoimmune process. There were 52 outpatients included in my research. In the control group female prevalence was higher than male, therefore it means that women are more prone to SLE, and higher risk of atherosclerosis. In the research was used SLEDAI ( Systemic lupus erythematosus disease activity index ) score, which is divided by stages: •1. stage - low activity SLEDAI 1-5 ; •2. Stage – medium activity SLEDAI 6-10; •3. Stage – high activity SLEDAI 11-19; SLEDAI distinguishes five grades. Zero stage – no activity SLEDAI zero points; Very high activity SLEDAI correspond with 20 and higher points. So it shows that patients with very high activity SLEDAI was not found in my research group. SLE activity assessment in numbers is important, to select the most accurate treatment method for patients, because the treatment goal is to improve the quality of life for patient, pain relief and the main goal is to get remission. There are variety of disease activity assessment methods in Rheumatology. In my retrospective research, we were assessing lipid profile, immunology analyses, diagnostic criteria for the types and frequency of distribution, electrocardiogram findings and compared them with SLEDAI stages. The aim of thesis: The aim of thesis was to determine the cardiovascular system damage and risk factors in patients with systemic lupus erythematosus. Thesis tasks: 1.Retrospective analysis of the patients with the systemic lupus erythematosus medical history. 2.Determine and assess ECG figures in patients with SLE (functional diagnostic section) 3.Determine the lipid profile indicators 4.Determine the immunological indicators 5.Make analyses of the obtained results and relationships between them Thesis methods: Research data collection took place in the hospital of the Clinical University of Paul Stradina (PSKUS) in the functional and diagnostic section. Was made retrospective analyses of patient PSKUS archives. In the archives was analyzed immunology , biochemistry , laboratory material base of the patients. In the research are involved PSKUS ambulatory patients in the Rheumatology center. In every patient was analyzed SLEDAI ( Systemic lupus erythematosus disease activity index ) score, ECG findings; SLE diagnostic criteria.; ANA, anti-ds DNA, C3, C4, antibodies against cardiolipin , phospholipids, antibodies against IgG class, antibodies against phospholipids IgM ; lipid profile. Thesis results: My retrospective research included 52 ambulatory patients, from them 2 men (3,85%) and and 50 women (96,15%) in age period between 22 and 85 years, mean age was 47, 28 (48 years old). More than half of patients with systemic lupus erythematosus develop ECG changes. The most common change was rhythm disturbances, conduction disturbances and ST-segment elevation. A statistically re