Ārstēšanas aspekti bērnu vecuma pacientiem ar zarnu invagināciju

Abstract

Problēmas būtība. Zarnu invaginācija ir visbiežākais zarnu obstrukcijas iemesls bērniem vecumā no trīs mēnešiem līdz trīs gadiem (Bode, 2008). Neskatoties uz zinātnisko publikāciju klāstu, kas veltīts zarnu invagināciju izpētei, joprojām nav vienotu rekomendāciju par ārstēšanas pielietošanu. Pētījuma mērķi. 1) Literatūras apskates analīze. 2) Analizēt BKUS diagnostikas un ārstēšanas taktiku (rezultātus) pacientiem ar zarnu invagināciju laika posmā no 2006. gada janvāra līdz 2015. gada decembrim. 3) Salīdzināt iegūtos rezultātus ar pasaules literatūras datiem. Darba metode. Pēdējo piecu gadu literatūras atlase, izmantojot medicīnas literatūras datubāzes pēc atslēgas vārdiem. Retrospektīvs pētījums, kurā iekļauti pacienti ar diagnozi zarnu invaginācija, kuri ārstējās BKUS laika posmā no 2006. gada janvāra līdz 2015. gada decembrim. Pētījumā iekļauti 165 pacienti. Rezultāti. Zēnu un meiteņu attiecība ir 1,7: 1, vidējais vecums 44 mēneši (3 gadi un 8 mēneši), jaunākais pacients 2 mēnešus jauns, vecākais pacients 161 mēnešus jauns (13 gadi un 5 mēneši), no kuriem 47% (78 pacienti) < 12 mēnešiem, un 53% (87 pacienti) > 12 mēnešiem laika posmā no 2006. gada 1. janvārim līdz 2015. gada 31. decembrim. Tipiskākais pacienta vecums ir virs 3 gadu vecuma. USG vēdera dobumam pielietoja 81% gadījumu, ar pozitīvu atradi 76,9% (127 ) pacientu gadījumu. RTG izmeklējumu veica 66% (109) gadījumu. Pacientiem nosaka pavadošās slimības, kas tiek atklātas diagnostikas ceļā vai ārstēšanas laikā. BKUS biežāk noteikts mezadenīts 82,3% pacientu gadījumu. Pneimoredukciju izmanto 89,8% gadījumu. Laparaskopija tika izmantota 4,2 % gadījumu. BKUS dati koralē ar pēdējo gadu pētījumu datiem. Secinājumi: 1.USG ir vadošā diagnostikas metode. 2.Zarnu invaginācijas diagnozi visbiežāk nosaka zēniem vecumā virs 3 gadiem, tomēr lielākā daļa pacientu ir jaunāki par vienu gadu. 3.BKUS lielākā daļa pacientu pamatā tiek ārstēti konservatīvi. 4.Pneimodezinvaginācijas pielietojums BKUS pieaug pēdējo trīs līdz piecu gadu laikā. 5.BKUS pneimoredukciju izmanto 89,8% gadījumu, kas ir procentuāli daudz un atbilst pasaules datiem. 6.Visbiežākais invaginācijas veids ir entero-koliskā forma (89%), bet sastopamas arī retas formas, kas var apgrūtināt agrīnu diagnosticēšanu, piemēram, apendeko-cekāla (0,6%) forma. 7.Visbiežākā blakus patoloģija ir mezadenīts.

2. SUMMARY “Aspects of treatment in children intussusception” Author: Anete Pastalniece, 6th year student, Faculty of Medicine, University of Latvia Scientific Supervisor: dr.Paulis Laizāns, Children’s Clinical University Hospital, University of Latvia Background: Intussusception is the most common type of intestinal obstruction seen in the pediatrics age group, especially in infants and toddlers (Bode, 2008). Despite the amount of studies, reviews and analysis made regarding intussusception there are still lack of definite guidelines for treatment worldwide. Objectives: 1) Summarize and analyse the latest publications related to intussusception in other countries worldwide. 2) Obtain and analyse ten years’ experience (from January 2006 to December 2015) in management and diagnostics approach applied at Children’s Clinical University Hospital (CCUH) in Riga in cases of intussusception. 3) Compare the given data in publications with the results at CCUH. Materials and methods: Publication selection from the last five years through sources of scientific databases by using key words. Retrospective, comparative and descriptive study at CCUH, Riga which carries data of all patients who had been admitted and diagnosed with intussusception (from January 2006 to December 2015). Results: The ratio betwwen boys and girls is 1, 7:1, average age is 44 months (3 years and 8 months), the youngest patient is 2 months old, the eldest patient is 161 months old (13 years and 5 months) from which 44% (78 patients) are younger than 12 months and 53% (87 patients) are older than 12 moths from January 2006 to December 2015. Abdominal USG was applied in 81% of the cases, with positive finding in 76, 9% (127 patients). X-ray examination was used 66% (109 patients). Pathological lead points are discovered by using examination or diferent treatment methods. Most of the patients (82, 3%) were diagnosed with mesadenitis at Riga, CCUH. Pneumoreduction is used in 89, 8% of the cases. Laparoscopy was used in 4, 2% of cases. CCUH data coraltes with recent studies in this medical field. Conclusions: 1.Preffered method for diagnosis of intussusception is abdominal ultrasound. 2.Intussusception rates are higher in boys older than three years, although the amount of patients under age of 12 months predominate. 3.Majority of patient cases at CCUH have gone through non-operative reduction treatment. 4.Usage of air enema tends to grow in numbers durig last three to five years. 5.Pneumatic reduction at CCUH is applied in most of the cases (89,8%) and coralets with scientific literature. 6.Vast majority of cases of intussusception in children are ileo-colic type but rare forms may also occur and interfere with diagnostics. 7.The most frequent pathological lead point appeared to be mesadenitis.