Latvijas "Baltijas jūras flotes" ekonomiskais stāvoklis 21. gs.

Abstract

Zivsaimniecībai Latvijā ir senas tradīcijas, taču pēdējos gados tā ir piedzīvojusi daudz pārmaiņu. To negatīvi ir ietekmējuši ne tikai zivju resursu samazināšanās, bet arī politiskā situācija Eiropas Savienībā. Šī darba mērķis ir pamatojoties uz pieejamo datu analīzi, veikt Latvijas zivsaimniecības izpēti gan no ekonomiskā, gan zivju resursu viedokļa, identificēt problēmas un izstrādāt priekšlikums tās attīstībai. Kopumā darbā ir trīs nodaļas. Darba pirmajā daļā ir aprakstīta Latvijas zivsaimniecības situācija. Datu analīze tiek veikta par zvejas floti, nodarbinātību, nozveju un ekonomiskajiem rādītājiem. Otrajā daļā tiek apskatīti līdzīgi rādītāji, bet par visām ES dalībvalstīm, kuras nodarbojas ar zveju. Mērķis ir saprast Latvijas vietu starp ES dalībvalstīm un Baltijas jūras reģiona valstīm. Darba trešā daļa nedaudz atšķiras no pirmajām divām. Šajā nodaļā tiek analizēti 2008.gadā aizsāktā pasākuma „Zvejas aktivitāšu pilnīga pārtraukšana” rezultāti. Metode, kas tiek izmantota, ir prognozēšanas metode ar trendu. Tiek prognozēts, kādas būtu rādītāju vērtības, ja kuģu skaits netiktu samazināts. Tās tiek salīdzinātas ar reālajām vērtībām un izdarīts secinājums, vai rādītāji ir uzlabojušies vai nē. Darba noslēgumā tiek apskatīta Zemkopības ministrijas rīcības programma. Izvirzītie mērķi tiek salīdzināti ar autores identificētajām problēmām.

Latvian fisheries have a long tradition, but in recent years it has undergone a lot of change. It has a negative impact on not only the decline of fish stocks, but also the political situation in the European Union. The goal of this work is - based on analysis of available data, to make Latvian fisheries research from both the economic and the fish resources point of view, to identify problems and develop a proposal for its development. Thesis has three parts. The first part describes the Latvian fisheries situation. Data analysis is carried out to the fishing fleet, employment, catches and economic indicators. The second part looks at similar rates, but for all EU Member States which are engaged in fishing. The aim is to understand the Latvian place between the EU Member States and the Baltic Sea region. The third part is a little different from the first two. This chapter analyzes in 2008 launched the event „Cessation of fishing activities” results. The method which is used is one of prediction of a trend. It is projected what would be the values of the rates, if number of vesels hadn’t reduced.. They are compared with actual values and concluded that the performance has improved or not. In the end of the thesis author review Action program from Ministry of Agriculture. Targets set are compared to the problems identified by the author.