Pierādījumi kriminālprocesā: pierādījumu jēdziena un īpašību raksturojums

Abstract

Kriminālprocesā pierādījumi, to ieguve un raksturojums vienmēr ir aktuālas tēmas. Mērķis ir uzzināt pierādījumu jēdzienu, to īpašību raksturojumu, uzzināt, kādi ir nosacījumi, lai pierādījumus varētu izmantot pierādīšanas procesā, noskaidrot, kā var izvairīties no pierādīšanas procesā nederīgu pierādījumu iegūšanas. Autore darbā izvirzīja sev uzdevumus – izzināt pieejamo literatūru latviešu valodā un ārzemju literatūru, rast problēmu risinājumus tiesu prakses piemēros, galvenokārt izmantojot Augstākās tiesas judikatūru, iepazīties ar normatīvo regulējumu Latvijā, kas attiecas uz pierādījumiem. Salīdzināt pierādījumu jēdzienu administratīvajā un civilprocesā, salīdzinot tos ar kriminālprocesu. Rezultātā autore izteic secinājumus, izvirza savus ieteikumus pierādījumu novērtēšanai, iespējamos risinājumus, lai uzlabotu pierādīšanas procesu.

Evidence, its extraction and characteristics are always topical subjects of criminal proceedings. The aim is to clarify the concept of evidence and characterisation of its properties, find out the conditions for its application in the evidentiary procedure, and ways to avoid obtaining evidence invalid for the evidentiary procedure. In this work, the author set herself the following tasks: to study the literature available in Latvian and foreign literature, find solutions to problems in examples from case law, mainly through the Supreme Court's case law, to familiarise herself with the regulatory framework in Latvia with regard to evidence, and to compare the concept of evidence in administrative and civil proceedings against that of criminal proceedings. As a result, the author draws conclusions and puts forward recommendations for the evaluation of evidence, and proposes the possible solutions for improving the evidentiary procedure.