Helicobacter Pylori infekcijas biežums pacientiem ar alerģiskām un autoimūnām slimībām Latvijas iedzīvotājiem

Abstract

Ievads. Lai gan Helicobacter pylori (H. pylori) ir bieži sastopama infekcija, kas saistīta ar dažādu gastrointestinālu slimību attīstību, pastāv arī viedoklis, ka baktērijai varētu būt aizsargājoša loma alerģisku un autoimūnu slimību gadījumā. Pētījuma mērķis. Analizēt H. pylori infekcijas izplatību pacientiem ar alerģiskām un autoimūnām slimībām anamnēzē Latvijas iedzīvotājiem. Materiāli un metodes. Darbs tika veikts, kā sadaļa no GISTAR pētījuma, iekļaujot datus no 01.01. 2010. – 31.05.2015. No valsts iedzīvotāju reģistra randomizēti tika izraudzītas 2633 personas, kuras atbildēja uz intervijas jautājumiem (personīgie, sociāli – demogrāfiskie dati, slimību anamnēze) un piekrita nodot asins paraugu, kurā noteica IgG antivielas pret H. pylori. H. pylori seropozitivitāte tika salīdzināta pacientiem ar alerģiskām un autoimūnām slimībām un bez tām. Statistiska analīze: χ2 tests, loģistiskā regresija, dispersiju analīze, aprakstošā statistika. Rezultāti. Kopumā pētījumā piedalījās 1229 personas (vidējais vecums 54.2 gadi, vecuma mediāna 52.00). H. pylori pozitivitāte bija 68.3% (840/1229), seroprevalence statistiski ticami neatšķīrās starp sievietēm un vīriešiem: 66.3% (423/638) un 70.6% (417/591) attiecīgi. Alerģiju anamnēzē atzīmēja 16.3% (200/1229) indivīdu. H. pylori seropozitivitāte statistiski ticami neatšķīrās starp pacientiem ar un bez alerģijas (66.0% (132/200) un 68.6%% (698/1017)); starp pacientiem ar un bez astmas (69.1% (56/81) un 68.2% (778/1141)), kā arī starp pacientiem ar bērnībā (<18 gadiem) un vēlāk diagnosticētu astmu (75.0% (12/16) un 67.7% (44/65)). H. pylori eradikācijas terapija biežāk bija veikta pacientiem ar alerģiju anamnēzē nekā bez tās: 20.0% (38/190) un 13.4% (131/974), p=0.05. Alerģija bija sastopama retāk pacientiem ar ≥2 brāļiem/māsām kā pacientiem ar vienu vai nevienu brāli/māsu: 18.3% (150/819) un 12.6% (50/397), p=0.01. Statistiski ticama atšķirība starp H. pylori seropozitivitāti pacientiem ar un bez reimatoloģiskām slimībām netika novērota: 67.2% (156/232) un 68.5% (679/991), attiecīgi. Secinājumi. Pētītajā Latvijas populācijas kopā vērojama pretēja H. pylori un alerģijas prevalence. Tomēr H. pylori seropozitivitāte statistiski ticami neatšķīrās starp pacientiem ar alerģiskām un autoimūnām slimībām un bez tām, liekot domāt, ka H. pylori infekcija per se nav tieši saistīta ar slimību attīstību. Statistiski ticami retāk novērota alerģija pacientiem ar lielāku brāļu/māsu skaitu ģimenē varētu netieši liecināt par biežākām infekcijām bērnībā, kam varētu būt imūnmodulējoša loma.

Introduction. Although Helicobacter pylori (H. pylori) is widespread infection associated with the development of severe gastrointestinal diseases, a possible protective role of bacteria against allergic and autoimmune diseases has also been proposed. Objective. The objective of the study was to analize the association between H. pylori infection and allergic and autoimmune diseases in Latvian population. Material and methods. The study was conducted as a part of GISTAR study, including data from 01.01. 2010 till 31.05.2015. From country population register 2633 individuals were randomly chosen, answered an interview (personal, social – demographic data, disease anamnesis) and agreed to donate a blood sample for H. pylori detection by serology. H.pylori positivity was compared among patients with and without allergic and autoimmune diseases. Statistical methods: χ2 test, logistic regression, descriptive statistics. Results. Total patient sample included 1229 persons (mean age 54.2 years, median of age 52.00). H.pylori positivity was 68.3% (840/1229), seroprevalence did no differ significantly between women and men. Allergy in anamnesis was marked by 16.3% (200/1229) individuals. H.pylori seropositivity did not differ significantly between patients with allergy and wihtout allergy: (66.0% (132/200) vs 68.6%% (698/1017); between patients with asthma and without asthma (69.1% (56/81) vs 68.2% (778/1141)), and between patients with asthma diagnosed in childhood (<18 years) and later (75.0% (12/16) vs 67.7% (44/65)). H. pylori eradication therapy had been more often recieved in patients with allergy than without it: 20.0% (38/190) vs 13.4% (131/974), p=0.05. The prevalence of allergic diseases was lower in patients with two or more siblings compared to patients with less than two siblings – 18.3% (150/819) vs 12.6% (50/397), p=0.01. H. pylori seropositivity did no differ significantly between patients with and without rheumatic diseases: 67.2% (156/232) vs 68.5% (679/991) respectively, p>0.05 Conclusion. In the studied population an inverse prevalence of H. pylori and allergy was observed. However, H.pylori seropositivity did not differ significantly between patients with and without allergic diseases, thus suggesting that H.pylori infection per se has no direct association with the development of allergy. Lower prevalence of allergy among patients with more siblings in the family could be explained by a possible immune modulating role of childhood infections.