Karpālā kanāla sindroms un tā diagnostika

Abstract

Karpālā kanāla sindroms ir visbiežākā kompresijas mononeiropātija, kas biežāk attīstās 45- 60 gadu vecām sievietēm un kuras rezultātā iestājas darbanespēja. Karpālā kanāla sindroma attīstība ir saistīta ar virkni epidemioloģisko faktoru. Visbiežāk karpālā kanāla sindroms rodas idiopātiski, bet var veidoties traumas un citu slimību rezultātā, grūtniecības gaitā. Darba mērķis ir izvērtēt un aprakstīt vai neirogrāfijas dati korelē ar ultrasonogrāfiskās izmeklēšanas datiem karpālā kanāla sindroma gadījumā, ka arī izanalizēt, cik jūtīga ir ultrasonogrāfiskās izmeklēšanas metode. Darba gaitā tika veikts prospektīvs pētījums viena mēneša laika posmā, kuras gaitā tika atlasīti 30 pacienti, kas ieradās uz ultrasonogrāfijas izmeklējumu plaukstas locītavai sakarā ar karpālā kanāla sindromu. Pētījuma metodes: katra pacienta simptomātikas un neirogrāfijas atradnes izvertēšana anketas veidā; katram pacientam tika veikta ultrasonogrāfijas izmeklēšana plaukstas locītavai ar sonogrāfu GE Logic S8. Par karpālā kanāla diagnozi liecināja vidusnerva resnākais diametrs ≥0,12 cm2 karpālā kanāla līmenī, nerva apkārtējo struktūru bojājums. Pētījuma gatā tika iegūti sekojošie rezultāti: aprēķinātais ultrasonogrāfijas jūtīgums ar SPSS programmas palīdzību bija 73,9% un tās specifiskums sastādīja 33,3%. Salīdzinot neirogrāfijas un ultrasonogrāfijas slēdzienu p vērtība bija lielāka par 0,05, tāpēc var secināt, ka netika konstatēta statistiski ticama asociācija starp šiem parametriem. Gan neirogrāfijas, gan ultrasonogrāfijas korelācija ar laika posmu, kad pacienti atzīmē tirpšanu, bija vāja. Pētījuma ietvaros tika izdarīti sekojošie secinājumi: 1.Karpālā kanāla sindroma agrīnās stadijās, izmantojot ultrasonogrāfijas izmeklējuma metodi, vidusnervā un tās apkārtējās struktūrās var nebūt izmaiņu, savukārt, neirogrāfijas metode ir jūtīgāka: var diferencēt aksonālo vai motoro nerva šķiedru bojājumu. 2.Ultrasonogrāfijas metode ir nesāpīga, ātri veicama metode, tā prasa mazākas izmaksas, viegli pieejama. 3.Ar ultrasonogrāfijas metodi nav iespējams diagnosticēt karpālā kanāla sindroma pirmo un otro stadiju. 4.Ar ultrasonogrāfijas metodi, atšķirībā no neirogrāfijas, var diagnosticēt apkārtējo mīksto audu patoloģiskās izmaiņas. 5.Ultrasonogrāfijas izmeklējuma rezultāts ir atkarīgs no veicēja zināšanām un pieredzes. 6.Izmantojot magnētikās rezonanses metodi var redzēt nervu un apkārtējos audus, to patoloģiskās izmaiņas. 7.Magnētiskā rezonanse ir ilgāk veicams un grūti pieejams izmeklējums, tā prasa dargākas izmaksas. Klaustrofobijas pacientiem jālieto papildus premedikācija. 8.Karpālā kanāla sindroma vēlīnā stadijā ultrasonogrāfijas izmeklējums korelē ar neirogrāfijas izmeklējumu. 9.Karpālā kanāla sindroma sākumstadijās neirogrāfijas izmeklējums ir jūtīgākā metode nekā ultrasonogrāfija.

Carpal tunnel syndrome is the most common compression mononeuropathy, that often affects 45- 60 year-old women and results as occupational abscence. Carpal tunnel syndrome`s development is associated with different epidemiologic factors. Commonly carpal tunnel syndrome has got idiopatic etiology, however it can occur because of trauma, number of conditions, during pregnancy. The goal of the work is to evaluate and describe whether neurography data correlates with ultrasonographic data in case of carpal tunnel syndrome and to analyze the sensivity of ultrasonographic method. Work is carried out in the course of a prospective study of one-month period, during which were selected 30 patients that came to the ultrasound wrist examinations due to carpal tunnel syndrome. The research methods are: evaluation of each patient's symptoms and neurography data in way of questionnaire form; investigation of each patient`s received wrist ultrasound with sonograf GE Logic S8 help. Carpal tunnel syndrome diagnosis was approved when median nerve`s thickest diameter in carpal tunnel is ≥0,12 cm2 and if there is damage of median nerve`s surrounding structures that compress median nerve. During the study following data was obtained: the sensitivity of ultrasound to figure out with the SPSS program was 73.9% and its specificity amounted to 33.3%. Comparing neurographic and ultrasound findings p-value was greater than 0.05, so it can be concluded that there was no statistically significant association between these parameters. Both neurography and ultrasound correlation with the period when patients note tingling, was weak. The study made the following findings: 1.In the early stages of carpal tunnel syndrome there might be no changes detected in median nerve and its surrounding structures using ultrasonographic method, however neurography is more sensitive method: damage of median nerve`s axonal or motor fibers can be determined. 2.Ultrasound method is painless, easily accessible and fast method to be carried out, it requires less cost. 3.Using ultrasound method first and second stages of carpal tunnel syndrome can not be differenciated. 4.Using ultrasound method surrounding tissues pathological changes can be determined. 5.Ultrasound result depends on the knowledge and experience of the performer. 6.With magnetic resonance help nerves, its surrounding tissues and their pathological changes could be seen. 7.Magnetic resonance is a long, expensive and hardly available examination; it requires. Patients with claustrophobia require additional premedication. 8.The ultrasound examination correlates with neurography examination.in the late stages of carpal tunnel syndrome. 9.The neurography method is more sensitive than ultrasound method examinating early stages of carpal tunnel syndrome.