Krievijas ārpolitikas signāli: Ukrainas konflikta gadījums

Abstract

Krievijas ārpolitikas signāli: Ukrainas gadījums. Šī darba ietvaros tiek apkopota esošā teorija par ārpolitikas signāliem, apzinot dārgo signālu darbības mehānismu, un problēmas, kuras var rasties to nodošanā un interpretācijā. Signālu interpretēšanā svarīga nozīme ir signāla devēja interešu apzināšana, tādēļ šinī darbā ir identificētas un apkopotas Krievijas intereses no tā brīža skatu punkta. Aplūkojamais gadījuma periods ir no Armēnijas sarunu pārtraukšanas ar ES, līdz MH17 lidmašīnas notriekšanai. No Krievijas dotajiem signāliem var secināt, ka tā nebrīdināja Ukrainu par iespējamu Krimas aneksiju, pirms tā jau bija sākusi šo aneksiju veikt. Krievijas dotie signāli tika doti ar mērķi apliecināt gatavību sakaut Ukrainas pretestību, ja tāda Krimā tiktu izrādīta, un radīt neskaidrību, lai paildzinātu Ukrainas lēmumu pieņemšanas procesu.

Russia's Foreign Policy Signals: Ukraine Case Study. This paper has looked through the exiting theories of foreign policy signalling, specifically sunk cost theory, and problems that may arise with interpretation of such signals. One of the core criteria for evaluation of sunk cost signal credibility, is signals relation to the value of interests, that signalling country has in given situation, which is why Russia's interest in Ukraine and in general are analysed. The case studies time period is from September 2013. to July 2014. This paper concludes, that Russia did not signal a warning to Ukraine, that annexation of Crimea is imminent, instead giving sunk cost signals only after annexation had commenced. The goal of given signals was to intimidate Ukraine and to confuse and slow its decision making process. This paper concludes, that Russia did not signal a warning to Ukraine, that annexation of Crimea is imminent, instead giving sunk cost signaks only after annexation had commenced. The goal of given signals was to intimidate Ukraine and to confuse and slow its decision making process.