Fiktīvas laulības Eiropas Savienībā

Abstract

Pētnieciskais darbs „Fiktīvas laulības Eiropas Savienībā” sniedz ieskatu pastāvošajā Eiropas Savienības tiesību ļaunprātīgas izmantošanas problēmā, kas izpaužas kā laulības noslēgšana ar mērķi apiet imigrācijas noteikumus. Pētnieciskā darba mērķis ir analizēt Latvijas Republikas un Lielbritānijas normatīvos aktus, kuri regulē laulību noslēgšanas kārtību kā arī no noslēgtās laulības izrietošās imigrācijas tiesības. Papildus darbā ir analizēti Eiropas Savienības normatīvie akti, kas regulē pārrobežu laulību lietu piekritības noteikšanu, kā arī pārrobežu laulību lietās piemērojamo likumu noteikšanu. Lai pētnieciskā darba rezultātā izdarītie secinājumi un autora sniegtie priekšlikumi normatīvo aktu precizēšanai atbilstu pastāvošajai praksei un normatīvajam regulējumam, darba gaitā tika pielietota analītiskā un salīdzinošā pētniecības metode. Darba rezultātā tika secināts, ka ar spēkā esošajām Eiropas Savienības regulām, kas attiecas uz pārrobežu laulību lietām, ir ieviests vienots lietu piekritības noteikšanas mehānisms, taču nav izdevies tik efektīvi panākt vienotu piemērojamā likuma noteikšanas mehānismu. Darba rezultātā tika ierosināts papildināt Latvijas Republikas Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma pantu, lai noteiktu Dzimtsarakstu nodaļas amatpersonai tiesības atteikt reģistrēt laulību, ja tiek konstatēts, ka laulību ir paredzēts noslēgt fiktīvi, t.i. bez nolūka izveidot ģimeni.

Masters thesis „Fictitious marriage in the European Union” provides an insight in cases of abusal of European Union law for circumventing immigration rules. The objective of this thesis is to analyze the laws of the Republic of Latvia and those of the United Kingdom regarding the rights and the due dilligance in matrimonial matters and the immigration rights arising thereof. Further more, European Union law regarding determination of jurisdiction and determination of applicable law cross-border in matrimonial matters. Various research methods, including analytic and comparative methods, were used to attain the most adequate conclusions and to provide the most suitable improvement suggestions as a result of this thesis. It was concluded in this thesis that European Union regulation, which applies to determination of jurisdiction in cross-border matrimonial affairs has brought a certain level of unification in said field, however the regulation, which applies to determination of the applicable law in the same situations has failed to attain an effective level of unification. It was suggested in the thesis to ammend the Civil registration act of the Republic of Latvia to reserve the civil registrar the right to deny registration of a marriage if it is proven beyond reasonable doubt that said marriage is going to be fictitious, meaning that it will not be meant to start a family.