dc.contributor.advisor | Stokenberga, Ieva | |
dc.contributor.author | Kubliņa, Marta | |
dc.contributor.other | Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte | |
dc.date.accessioned | 2017-07-01T01:07:50Z | |
dc.date.available | 2017-07-01T01:07:50Z | |
dc.date.issued | 2017 | |
dc.identifier.other | 58626 | |
dc.identifier.uri | https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/35025 | |
dc.description.abstract | Pētījuma mērķis bija salīdzināt Latvijas karavīru, kuri ir dienējuši Starptautiskajās operācijās, ugunsdzēsēju un policistu pašu novērtētos traumas simptomus, noskaidrot sakarības starp dažādiem traumatiskās pieredzes aspektiem un traumas simptomiem katras grupas ietvaros, salīdzināt iedzīvotāju, policistu un ugunsdzēsēju priekšstatus par psiholoģisko traumatismu augsta riska profesijās, kā arī noskaidrot, kas ir pašu uztvertie palīdzošie faktori ugunsdzēsēju un policistu vidū. Pētījumā piedalījās 50 karavīri, vecumā no 24 līdz 49 gadiem (M=32,4, SD=5,5), 65 ugunsdzēsēji vecumā no 19 līdz 58 gadiem (M=36,1, SD=9,6), 85 policisti vecumā no 20 līdz 59 gadiem (M=33, SD=9), visi vīrieši. Sabiedrības viedokļa noskaidrošanai tika iesaistīti 663 iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem līdz 79 gadiem (M=27,82, SD=8,91), no kuriem 138 bija vīrieši un 525 bija sievietes. Instrumentārijs: Traumas simptomu aptauja (Trauma Symptom Inventory, TSI, Briere, 1995). Rezultāti liecināja, ka ugunsdzēsējiem ir būtiski augstāki depresijas un disociāciju rādītāji, salīdzinot ar policistiem un karavīriem. Tie ugunsdzēsēji, kuri bija pieredzējuši kolēģa nāvi un apdraudējumu dzīvībai, un tie policisti, kuri bija pieredzējuši sveša cilvēka nāvi, uzrādīja augstākus rādītājus dažādās traumas simptomu skalās. Gan iedzīvotāji, gan policisti un ugunsdzēsēji par psiholoģiski traumatiskāko uzskata karavīru profesiju. Ugunsdzēsēji un policisti kā svarīgākos palīdzošos faktorus minēja ģimenes atbalstu, kolektīvu un savu vēlmi palīdzēt. | |
dc.description.abstract | The aim for this study was to compare self-valuated trauma symptoms between firefighters, policeman and soldiers, who had served in International operations, to examine associations between different traumatic experiences and trauma symptoms in all groups, also to compare perceptions of psychological traumatism in high risk professions between policeman, firefighters and inhabitants of Latvia and examine what factors firefighters and policeman perceive as helpful in their professions. In this study participated 50 soldiers from age 24 to 49 (M=32,4, SD=5,5), 65 firefighters from age 19 to 58 (M=36,1, SD=9,6), 85 policemen from age 20 to 59 (M=33, SD=9), all male respondents. To examine perception of society, 663 inhabitants were included in the study, from age 18 to 78 (M=27,82, SD=8,91), of which 138 were female respondents and 525 male respondents. Trauma symptoms were examined by Trauma Symptom Inventory (TSI, Breire, 1995). Firefighters had significantly higher results in depression and dissociation compared to soldiers and policeman. Those firefighters who had experienced death of colleague and threat to ones life, and those policemen who had experienced death of a stranger showed higher trauma symptoms. In all three groups- policemen, firefighters and inhabitants, soldier profession is perceived as the most psychologically traumatic profession. Family support, colleagues and desire to help others were main factors that firefighters and policemen perceived as helpful in their professions. | |
dc.language.iso | lav | |
dc.publisher | Latvijas Universitāte | |
dc.rights | info:eu-repo/semantics/openAccess | |
dc.subject | Psiholoģija | |
dc.subject | Traumas simptomi | |
dc.subject | Traumatiska pieredze | |
dc.subject | Augsta riska profesijas | |
dc.subject | Karavīri | |
dc.subject | Ugunsdzēsēji | |
dc.title | Traumas simptomi augsta riska profesiju pārstāvjiem | |
dc.title.alternative | Trauma Symptoms In High Risk Professionals | |
dc.type | info:eu-repo/semantics/bachelorThesis | |