Probācijas dienesta uzraudzības lietu vadītāju attieksmju pret dziumnoziedzniekiem saistība ar atkārtota likumpārkāpuma izdarīšanas riska pakāpes novērtējumu dzimumnoziedziekiem.

Abstract

Maģistra darba mērķis bija noskaidrot, kāda ir saistība starp probācijas lietu vadītāju attieksmēm pret dzimumnoziedzniekiem un atkārtota likumpārkāpuma riska novērtējumu dzimumnoziedzniekiem. Tika pieņemts, ka probācijas darbinieki, kam būs negatīvākas attieksmes pret dzimumnoziedzniekiem, novērtēs dzimumnoziedzniekus ar augstāku atkārtota nozieguma izdarīšanas risku. Pētījumā piedalījās 38 probācijas lietu vadītāji no visiem Latvijas reģioniem, kas strādā ar dzimumnoziedzniekiem (vidējais vecums = 46,61 gadi, SD = 7,76; 92,1 % sievietes un 7,9 % vīrieši; 28,9 % ar psihologa izglītību un 71,1 % bez psihologa izglītības). Sabiedrības attieksmju pret dzimumnoziedzniekiem (CATSO) skalas Latviešu versija tika izmantota attieksmju pret dzimumnoziedzniekiem mērīšanai. Atkārtota nozieguma izdarīšanas riska novērtējums dzimumnoziedzniekiem tika veikts ar trīs Latvijā adaptētu instrumentu kopumu: STATIC-99R, STABLE-2007 un ACUTE-2007. Vispirms probācijas lietu vadītājiem tika dots CATSO un pēc divām nedēļām tika piedāvāti divi gadījumi – sievietes izvarošana un netiklas darbības pret nepilngadīgo, izvērtēšanai un atkārtota likumpārkāpuma riska noteikšanai, izmantojot Riska un STATIC-99R, STABLE-2007 un ACUTE-2007 instrumentu kopumu. Pētījuma rezultāti parāda, ka starp probācijas lietu vadītāju attieksmēm pret dzimumnoziedzniekiem un riska novērtējumu par potenciālu iespēju izdarīt atkātotu noziegumu nepastāv nozīmīga saistība. Ja tiek apskatītas saistības tiem probācijas darbiniekiem, kam ir psihologa izglītība, un tiem, kam nav, rezultāti parāda, ka tie probācijas dienesta darbinieki ar psihologa izglītību, kas uztver dzimumnoziedzniekus kā ar izteiktāku seksuālo tieksmes līmeni, piešķir augstāku atkārtota likumpārkāpuma risku, vērtējot gadījumu, kurā veiktas netiklas darbības pret bērnu. Savukārt tie probācijas darbinieki, kam nav psihologa izglītības uzrāda negatīvu saistību starp kopējo attieksmi pret dzimumnoziedzniekiem un riska novērtējumu, un attieksmi attiecībā uz sociālo izolētību un riska novērtējumu par gadījumu, kurā veiktas netiklas darbības pret bērnu.

The aim of masters thesis was to explore the relationship between the attitudes of probation officers towards sex offneders and assessment of reoffending risk for sex offenders. It was expected that probation workers who would have more negative attitudes towards sex offenders, would assess sex offenders with higher risk of reoffending. Thirty eight probation case managers who work with sex offenders from all regions of Latvia (mean age = 46,61 years, SD = 7,76; 92,1 % female un 7,9 % male; 28,9 % with psychology education and 71,1 % without psychology eduacation) participated in the study. Latvian version of Community Attitudes’ Towards Sex Offeneders (CATSO) scale was used to measure attitudes towards sex offenders. Reoffending risk assessment for sex offenders was done using the set of three tools that where adapted in Latvia: STATIC-99R, STABLE-2007 and ACUTE-2007. First, probation case managers needed to answer questions of CATSO and after two weeks they were offered two case studies – rape of a woman and sexual abuse of an underaged person for assessment and indetification of reoffending risk using set of STATIC-99R, STABLE-2007 and ACUTE-2007 instruments. The results of the study show that there is no significant relationshipd between probation case manager attitudes towards sex offenders and assessment for potential of reoffending risk. If the relationships are explored between those probation workers who have psychology education and who do not have, the results show that probation officers with psychology education who preceive sex offenders as with higher level of sexual disposition, assign higher reoffending risk, when asessing case study regarding child sexual abuse. Whereas, probation workers who do not have psychology education show negative relationship between overall attitude towards sex offenders and risk assessment, and attitude ragarding social isolation and risk asseessment in a case study of a child abuse.